Aptaujā 16% no visiem respondentiem atbildējuši, ka pilnībā saskata, bet vēl 18% - ka daļēji saskata pamatu Krievijas karaspēka ievešanai un izvietošanai Krimā un potenciāli arī citos Austrumukrainas apgabalos.
Lielākā daļa aptaujāto - 58% - pret šādu Krievijas rīcību bijuši noraidoši un uzsvēruši, ka neatbalsta šīs valsts karaspēka ievešanu Ukrainā, bet 8% respondentu nav bijis viedokļa šajā jautājumā.
Starp latviešiem pamatu Krievijas karaspēka ievešanai Ukrainā pilnībā saskatījuši 6% aptaujāto, daļēji - 11%, bet noraidoša attieksme bijusi 77% respondentu, savukārt no citu tautību pārstāvjiem Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā par pilnībā pamatotu uzskata 34% aptaujāto, 32% respondentu to uzskata par daļēji pamatotu, bet mazākā daļa - 24% - pamatu šādai rīcībai nesaskata.
Interneta aptaujā GfK šā gada marta sākumā visā Latvijā aptaujāja 1051 respondentu vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Kā ziņots, Krievija kopš februāra nogales faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.
Krimas parlaments 6.martā pieņēma principiālu lēmumu par iekļaušanos Krievijas Federācijas sastāvā federācijas subjekta statusā un nolēma pārcelt uz 16.martu referendumu par Krimas statusu, kas sākotnēji bija plānots 25.maijā un tad pārcelts uz 30.martu.
Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pašā laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas.