UR galvenā valsts notāre Guna Paidere aģentūrai LETA skaidroja, ka pakalpojumu sniegšana turpmāk tiks nodrošinātā attālinātā režīmā. Šāds režīms tika ieviests jau brīdī, kad valstī spēkā stājās noteiktie distancēšanās ierobežojumi.
Tāpat Paidere uzsvēra, ka šī pāreja nenozīmē pilnīgu pāreju uz elektronisko apkalpošanu, proti, vēl aizvien būs iespējams UR nosūtīt dokumentus arī papīra formātā. Vienīgais izņēmums šajā ziņā būs pieteikumi par komercķīlu, kurus gan turpmāk varēs iesniegt tikai elektroniski. Šāds regulējums izriet arī no valdībā atbalstītajiem grozījumiem Komercķīlas likumā.
Viņa arī atzīmēja, ka daļa no darbiniekiem, kas līdz šim nodarbojās ar klientu klātienes apkalpošanu, tiks pārcelti darbam zvanu centrā. Viņa arī uzsvēra, ka nav plānota darbinieku atlaišana.
Likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, ka visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai UR vestajos reģistros var iesniegt elektroniski - lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e-pakalpojums, kas pieejams portālā "www.latvija.lv".
Savukārt atlikušajos gadījumos, piemēram, komersantu reorganizācija, kuros e-pakalpojums nav izveidots, nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē.
Anotācijā norādīts, ka līdz šim UR pieteikumu iesniegšanu nodrošināja dažādos kanālos - elektroniski, papīra formā un klātiene. Paralēlu pakalpojumu sniegšanas kanālu darbības un uzturēšanas nodrošināšana ir resursietilpīga. Tāpēc UR stratēģiskais mērķis ir virzīties uz pakalpojumu sniegšanas kanālu skaita samazināšanu, primāri nodrošinot elektronisko risinājumu attīstību un klientu pašapkalpošanās principa ieviešanu.
Tāpat norādīts, ka pēdējo gadu statistika apliecina, ka palielinās to klientu skaits, kas pieteikumus iesniedz elektroniski vienlaikus samazinoties nepieciešamībai pēc pieteikumu iesniegšanas klātienē UR klientu apkalpošanas zālē.
Anotācijā skaidrots, ka UR klātienes apkalpošanas tīkls ir neliels - astoņas vietas Latvijā. Turklāt lielākoties reģistrācijas darbības notiek tieši Rīgā. Samazinoties pieprasījumam pēc klātienes apkalpošanas, UR jau iepriekšējos gados ir mazinājis klātienes apkalpošanas darba laikus - Rīgā tās vairs bija tikai piecas stundas dienā, savukārt reģionos - tikai divas dienas nedēļa pa trim stundām. Turklāt, lai mudinātu klientus mainīt paradumus, tika ieviesta papildus maksa par klātienes apkalpošanu.
2019.gada dati apliecinājuši, ka klienti pārsvarā sazinās ar UR attālināti. Proti, pieteikumu iesniegšana attālināti notiek 70% gadījumu.
Paredzēts, ka grozījumi spēkā stāsies pēc tam, kad tos pieņems Saeima un izsludinās Valsts prezidents.