Līdzšinējā sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana un nodrošināšana nav lietotājam draudzīga un nemotivē mainīt paradumus – retāk darbināt privāto auto, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu. Tā secina Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Oskars Erdmanis, komentējot VK revīzijas rezultātus.
Revīzijā iegūtie pierādījumi liecina, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.
Nevar atļauties
Sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms pārsniedz valsts budžeta iespējas, jo netiek pieņemti lēmumi par izmaiņām maršrutu tīklā atbilstoši šodienas vajadzībām un pieprasījumam, norāda VK. Pēdējos trīs gados zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem par sniegtajiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts budžeta kopumā piešķirti 206,7 miljoni eiro. Būtiska daļa – 98 miljoni eiro – piešķirta no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. No 2021. līdz 2023. gadam vidēji gadā tie bija 47% jeb 33 miljoni eiro. Tomēr papildu finansējuma piešķiršanas pieprasījums netiek pamatots ar iepriekš neparedzētiem apstākļiem, bet galvenokārt akcentējot sākotnēji piešķirtā finansējuma nepietiekamību.
"Šāda prakse ir nepamatota, jo piešķirtie līdzekļi pēc būtības neatbilst neparedzēta gadījuma situācijai, turklāt tā samazina iespēju finansēt patiešām neparedzētus gadījumus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 7. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00