Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka ir jāpalielina patruļdienesta darbinieku skaits un jānodrošina policijas klātbūtne masu pulcēšanās vietās, piemēram, lidostā, autoostā vai dzelzceļa stacijā. "Tas ir ne tikai drošības jautājums Latvijā, bet arī visā Eiropā," teica ministrs.
Jautāts, vai ir cerība, ka plāna īstenošanai tiks atvēlēts finansējums no valsts budžeta, Kozlovskis norādīja, ka tas ir jautājums valdībai kopumā par prioritātēm. Viņaprāt, drošība ir prioritāte numur viens.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atgādināja, - lai gan tā ir viena no lielākajām prioritātēm, ir jāņem vērā ierobežotais finansējums, kas nozīmē, ka Iekšlietu ministrijas pieprasījums tiks skatīts kopā ar citu ministriju pieprasījumiem.
Koncepciju Ministru kabineta komiteja atbalstīja vēl 2014.gadā, taču ilgāku laiku tai nebija virzības.
Apcietināto un notiesāto personu konvojēšanu starp ieslodzījuma vietām, kas saistīta ar ieslodzījuma izpildi, Valsts policija nodos IeVP ar 2019.gada 1.jūliju.
Savukārt ar 2021.gada 1.janvāri IeVP tiks nodota apcietināto un notiesāto konvojēšana no ieslodzījuma vietas uz un no tiesas un šo personu apsardze tiesas procesu laikā, ja procesa virzītājs ir tiesa vai prokuratūra.
Valdība arī atbalstīja tiesu kārtībnieku darbības nodrošināšanas funkcijas noteikšanu Tiesu administrācijai vai tiesām, paredzot iespēju dibināt tiesu iekšējos drošības dienestus vai pakalpojumu līgumu slēgšanu ar apsardzes komersantiem.
Vienlaikus valdība atbalstīja Valsts policijas struktūrvienību un to pienākumu sadales pārstrukturizēšanu, atslogojot patruļpolicijas pienākumus veicošās amatpersonas no ar patrulēšanu nesaistītu uzdevumu izpildes, vienlaikus palielinot un komplektējot patrulēšanai tieši paredzēto štata vienību skaitu.
Koncepcija nosaka policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus, būtiskākos uzdevumus, kā arī tos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus, kas ietekmē Valsts policijas turpmāko attīstību.
Noziedzības apkarošanā koncepcija paredz kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu. Tam nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas atbildīgajām institūcijām jāsagatavo līdz šā gada 30.jūnijam.
Koncepcija arī paredz kopīgas policistu un prokuroru apmācību sistēmas izveidi un apmācību organizēšanu, kas veicinās izmeklētāju un prokuroru vienotu izpratni par izmeklēšanas jautājumiem. Eksperti arī uzskata, ka nepieciešama pastāvīga vienotas policijas un prokuratūras izmeklēšanas metodikas un taktikas ieviešana.
Lai sekmīgāk apkarotu noziedzību, nepieciešama arī vienota policijas un prokuratūras noziedzības apkarošanas prioritāšu noteikšana.
Laikā, kad noziedzība arvien vairāk pieņem starptautisku vērienu, koncepcija paredz policijas sakaru virsnieku skaita palielināšanu Eiropas Policijas birojā Īrijā, Lielbritānijā un Krievijā. Paredzēts arī nozīmēt atbildīgās amatpersonas un nodrošināt to apmācību Interpola Ģenerālsekretariātā par tehniskās komunikācijas jautājumiem.
Kibernoziegumu apkarošanas jomā koncepcija paredz izstrādāt un īstenot studiju programmu un kursus augsto tehnoloģiju noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un elektronisko pierādījumu iegūšanā un izpētē.
Koncepcijā akcentēta arī materiāltehnisko resursu atjaunošana, piemēram, policijas struktūrvienību nodrošināšana ar atbilstošiem transportlīdzekļiem un datortehniku, piemēram, katru gadu paredzēts atjaunot autoparku ar 80 transportlīdzekļiem.
Motivēta un profesionāla personāla jomā koncepcija paredz pārskatīt noteiktās dienestam nepieciešamās veselības stāvokļa prasības, izvērtējot to atbilstību attiecīgajās amatu kategorijās nepieciešamajām.
Eksperti arī rosina izvērtēt un iedibināt nemateriālus darbinieku un amatpersonu motivējošos līdzekļus, pakāpeniski izstrādāt kompetenču modeļus noteiktiem amatiem, pilnveidot personāla karjeras izaugsmes sistēmu, precīzāk definējot pretendentu atlasi. Tāpat nepieciešams izstrādāt profesiju standartus un veikt pasākumus to atbilstošai apstiprināšanai un iekļaušanai profesiju klasifikatorā.
Policijas redzamības nodrošināšanas jomā eksperti iesaka veidot vienotu un salīdzināmu patruļdienesta strukturālo uzbūvi reģionos un īstenot kopēju Valsts policijas un pašvaldības policijas institūciju dislokācijas plānošanu.
Lai arī lielākās daļas koncepcijā minēto pasākumu īstenošanai naudu paredzēts ņemt no kārtējam gadam paredzētā budžeta, dažās pozīcijās aprēķini jau ir veikti, piemēram, patrulēšanas funkcijas kvalitatīvai nodrošināšanai 2018.gadā nepieciešami 1 621 143 eiro. Savukārt Valsts policijai jauna tīkla komutatora un darba vietu aprīkojuma iegādei 2017.gadā nepieciešami 31 872 eiro. Valsts policijai un Valsts policijas koledžai nepieciešamo transportlīdzekļu iegādei un nomas un līzinga pakalpojumu samaksai 2017.gadā vajadzīgi 2 659 300 eiro.
Taktiskā poligona un dažādu situāciju modelēšanai piemērotas šautuves izveidei, kā arī Valsts policijas koledžas sporta kompleksa remontam 2017.gadā vajadzīgi 1 778 590 eiro.