Šodien lietā gaidāms spriedums, un diviem no šāvējiem prokuratūra prasa mūža ieslodzījumu. Skaļākā pēdējo gadu krimināllieta toreizējo iekšlietu ministri Lindu Abu Meri (tolaik Mūrnieci)pamudināja nākt klajā ar solījumiem par plašām reformām policijā, kurām līdzīgu atgadījumu atkārtošanās būtu jānovērš. Galvenais uzsvars toreiz bija - pārskatīsim policijas funkcijas, atmetīsim liekās, samazināsim policistu skaitu un par ietaupīto naudu pacelsim pārējiem policistiem algas. Gana drīz pēc skaļajiem paziņojumiem nomainījās ne tikai Iekšlietu ministrijas (IeM), bet arī Valsts policijas (VP) galvgalī esošās personas, un reformu plāni pazuda no mediju darba kārtības.
Pašreizējais VP priekšnieks Ints Ķuzis nav lieki mudināms uzskaitīt visus uzlabojumus, kas policijā šajā laikā notikuši, bet ideju par policistu skaita samazināšanu dēvē par tīri krīzes laika ieceri, kas šobrīd vairs nav aktuāla. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) uzsver: «Es atturēšos no skaļiem paziņojumiem, ka atbrīvojam 1000 darbinieku un pārējiem palielinām algu. Šādi paziņojumi tikai ļoti satricina sistēmu, kas jau tā ir daudz cietusi.» Tā vietā tagad tiekot izstrādāta jauna VP attīstības koncepcija, kurā uzsvars likts uz policijas intelektuālā potenciāla celšanu.
Atņems uzplečus
I. Ķuzis par VP priekšnieku kļuva 2011. gada vasarā, bet līdz tam vadīja Rīgas reģiona pārvaldi. Viņš atzīst - laiks pēc Jēkabpils laupīšanas policijai nebija tas labākais. Nupat kā bija noslēgusies VP reģionālā reforma, daudzi pieredzējuši kadri VP pametuši, un jaunus atrast arī nebija viegli. Tādēļ arī nācies atcelt L. Abu Meri laikā izdoto aizliegumu policistiem strādāt 24 stundu maiņās. «Uzsākot 12 stundu darba laiku, mēs redzējām, ka mums pamatīgi aizplūst darbinieki, veidojas liels kadru trūkums. Skatoties objektīvi, protams, ir apšaubāmi, vai darbinieks 24 stundas var strādāt tik labi, kā vajag, tādēļ šis ir pagaidu risinājums,» skaidro I. Ķuzis. Tas varētu palikt spēkā līdz 2016. gadam.
Darbu 24 stundu maiņās policisti izmanto, lai paralēli, brīvajā laikā, piepelnītos citās darbavietās. Ņemot vērā, ka arī Jēkabpils laupītāji savu noziegumu bija izplānojuši, strādājot citās darbavietās, uzsvars tika likts uz šīs sistēmas sakārtošanu. «Tolaik saikne bija tikai vienpusēja - ko viņš darīja otrā darbavietā, par to viņš pats arī rūpējās. Tagad ne tikai policists pats, bet arī viņa darba devējs sniedz informāciju, kā arī katrs tiešais priekšnieks policijā pats izvērtē situāciju, dodas uz otro darbavietu, pārliecinās, kas tur notiek, ko par viņa padoto tur domā,» uzsver I. Ķuzis. Tas esot atmaksājies - iesniegumi no tādām iestādēm kā KNAB un Valsts darba inspekcija, kas ziņo par to, ka policijas darbinieki strādā nelegāli, skaitliski stipri samazinājušies.
Runājot par policistu skaita samazināšanu, I. Ķuzis uzsver, ka tā ir krīzes laika ideja. «Toreiz šis stāsts parādījās tāpēc, ka samazinātas algas, papildu finansējuma nav, tādēļ vienīgais veids, kā tās palielināt, ir samazināt policistu skaitu. Vai tas būtu izdevies, tagad ir grūti pateikt, jo mums toreiz jau tāpat policistu trūka,» viņš piebilst. Šobrīd šāda iecere vispār vairs netiekot izskatīta, drīzāk tieši otrādi. Oficiālo policistu skaitu gan plānots samazināt, «atņemot uzplečus» tiem VP darbiniekiem, kas patiesībā veic tikai atbalsta funkcijas, kā grāmatvežiem vai Personāla daļas darbiniekiem. «Ja mums šobrīd ir 10% darbinieku bez uzplečiem, tad 2016. gadā tie būtu 15%. Zināmā mērā tas ir ietaupījums, jo sociālais spilvens policistiem ir lielāks,» skaidro I. Ķuzis.
Ideja par atteikšanos no apsardzes funkcijas arī īstenota tikai daļēji - kaut palikuši vēl objekti, no kuriem varētu atteikties, pilnībā šī iecere nav īstenojama, jo sevišķi svarīgu objektu apsardzei nepieciešami automātiskie ieroči, kas privātajām apsardzes firmām ir tikpat kā nepieejami.
Pēc Jēkabpils gadījuma atklājās, ka Alfas darbiniekiem nav veikta psiholoģiskā izvērtēšana, tādēļ pārmaiņas skārušas arī šo jomu. Tagad katrs jaunais policijas darbinieks tiekot pārbaudīts ne tikai par to, vai derīgs darbam policijā vispār, bet arī par to, kādā jomā viņš labāk iederētos.
Jāstāv ar koku
L. Mūrniece gan uzskata, ka policijā «kopumā nekas daudz nav mainījies». «Nevarētu teikt, ka nekas nav mainījies, bet ir jābūt kādam, kas dzen uz priekšu. Sistēma pati sevi sargā - ja kāds nestāv ar koku blakus, kāpēc mainīties?»
Viņa joprojām pieturas pie uzskata, ka valstij ar dažiem miljoniem iedzīvotāju policistu skaits esot par lielu. Tomēr pašreizējais iekšlietu ministrs R. Kozlovskis šādai atziņai nepiekrīt. Viņaprāt, «ar vienu atsevišķu pasākumu nevar atrisināt visas problēmas», tādēļ jau kopš augusta tiek izstrādāta VP attīstības koncepcija. Tā paredz pārskatīt strīdīgās policijas funkcijas un likt uzsvaru uz «inteliģentāku policiju», kas spēj tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem.
Protams, kā parāda arī nesenais Olaines dūrēja gadījums, novārtā nevar atstāt arī darbiniekus, kuri spēj fiziski aizturēt šādas personas, uzsver R. Kozlovskis. Arī iecirkņa inspektors, kurš varbūt nekad nekļūs par priekšnieku, ir jāmotivē strādāt ar pilnu atdevi visus 20 gadus, tādēļ ir iecerēts panākt, ka, regulāri ceļot kvalifikāciju, ievērojami pieaug arī atalgojums.
(Vairāk par šo tēmu lasiet 20.decembra laikrakstā Diena)