VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits informēja deputātus, ka patlaban rindā ir 8000 bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam, pašvaldības aktīvi iesaistās problēmas risināšanā un pērn šī rinda samazinājusies par 3000 bērnu.
Patlaban tiek strādāts, lai rastu piemērotāko finansēšanas modeli privātā bērnudārza izmaksu kompensēšanai vecākiem, un septembrī atbalsta mehānisms varētu sākt strādāt. Paredzēts, ka atbalsts būs pieejams iedzīvotājiem jau šogad, kam ir paredzēti 3,22 miljoni latu, un plānotais atbalsta apmērs būs līdz 100 latiem. Ministru kabineta noteikumi, kas saistīti ar šāda atbalsta sniegšanu, marta vidū varētu tikt izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, bet līdz maija beigām tiks iesniegti izskatīšanai valdībā.
Komisijas sēdē tika uzsvērta arī alternatīvu bērnu pieskatīšanas formu nozīme. Liepājas pašvaldības pārstāve pastāstīja par aukļu dienestu, kas sākotnēji bija izveidots kā pilotprojekts, bet tas turpina darboties arī tagad, mēnesī sniedzot pakalpojumus ap 20 ģimenēm.
Savukārt Rīgas domes pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Gundega Puķīte skaidroja, ka Rīgas pilsētā alternatīvu aprūpes formu trūkums ir skaidrojams ar regulējuma neesamību, aukļu dienests būtu apjomīgs, taču valstī nav kritēriju, kuriem jāatbilst tajā strādājošajiem, un pašvaldībai būtu jāparedz arī resursi kontrolei.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa norādīja, ka ministrija strādā pie normatīvā regulējuma, kas noteiktu bērnudārzam alternatīvus bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, un darbu pie šiem noteikumiem paredzēts noslēgt jau šogad.
Arī deputāte Inita Bišofa (RP) uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot normatīvos aktus aukļu dienesta darbam, nosakot kritērijus cilvēkiem, kuri vēlas strādāt par aukli. Savukārt Liepājas piemērs varētu palīdzēt šo jomu sakārtot.