VDD pašvaldību vadošajām amatpersonām - domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem - ir izsniedzis 92 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. 87 no šīm amatpersonām speciālā atļauja izsniegta uz pilnu termiņu, proti, pieciem gadiem, bet piecām amatpersonām - diviem domes priekšsēdētājiem un trim priekšsēdētāja vietniekiem - uz saīsinātu termiņu jeb diviem gadiem.
Savukārt vienas pašvaldības priekšsēdētājam dienests speciālās atļaujas izsniegšanu ir atteicis. LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona ir nu jau bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP).
Patlaban VDD vēl turpina 25 pašvaldību vadošo amatpersonu atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu.
Vienlaikus dienests līdz šim nav saņēmis speciālās atļaujas pieprasījumu un pārbaudes uzsākšanai nepieciešamo dokumentāciju par divām pašvaldību vadošajām amatpersonām, proti, vienas pašvaldības domes priekšsēdētāju un vienas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku. LETA jau vairākkārt rakstīja, ka pieprasījums nav iesniegts par Ogres mēru Egilu Helmani (NA).
Speciālās atļaujas pieprasījumu un pārbaudes uzsākšanai nepieciešamo dokumentāciju nav iesniegusi arī Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un digitālās attīstības jautājumos Ance Kaimiņa no apvienotā Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības, Vidzemes partijas un Jaunās konservatīvās partijas saraksta. Kaimiņa domes priekšsēdētāja vietnieces amatā tika ievēlēta pagājušā gada 11. decembrī.
Viņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban gatavo dokumentus, lai tos iesniegtu izvērtēšanai VDD.
Papildus VDD informēja, ka viens pašvaldības priekšsēdētājs un trīs pašvaldību priekšsēdētāju vietnieki speciālo atļauju bija saņēmuši jau 2024. gadā, kad ieņēma citus amatus, kuros nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Šīm personām pārbaude atkārtoti nebija jāveic.
Jebkura speciālās atļaujas pretendenta pārbaudes gaitā VDD vispusīgi vērtē personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, par šo personu iegūstot un analizējot plašu informācijas apjomu.
VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.
Kā ziņots, 2024. gada 1. jūnijā stājās spēkā prasība pašvaldības izpilddirektoriem un izpilddirektora vietniekiem iegūt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Ja tā netiek saņemta, tad amatpersona jāatbrīvo no amata.
Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Pašvaldību likumā, kas pēc jūnijā notikušajām vietvaru vēlēšanām nosaka pienākumu pielaides valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem.
Taču atšķirībā no izpilddirektoriem pašvaldību vadītāji automātiski nezaudēs amatu, pat ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.
Pieņemtie grozījumi Pašvaldību likumā nosaka, ka ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanas amatā pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānosūta pieprasījums kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu.