"Kādreiz jau man arī grūti gāja šeit, Rīgā," stāstot par savām gaitām Latvijas brīvvalstī un trimdā, 1993. gada 31. jūlija SestDienas intervijā atzinās patriotiskais dzejnieks, Latviešu nacionālā fonda dibinātājs Zviedrijā, daudzu dzejoļu krājumu, tai skaitā Svešais cirvis cērt un cērt un Ieaud mani karogā sarkanbaltsarkanā, un Lūcijas Garūtas kantātes Dievs, tava zeme deg! (1943) vārdu autors Andrejs Eglītis (1912– 2006). "Es gāju Rīgas pilsētas tehnikumā. Vajadzēja pašam pelnīt, un bija daža nedēļa, kad darba nebija, tad es vienu laiku dzīvoju no cukura un ūdens." To izstāstījis, Eglītis piebilda: "Valsti nevar uzcelt tikai ar ekonomisko labklājību vien, ir vajadzīgs ideālisms, tas, kas rauj cilvēku uz augšu, kas dzen no iekšienes. Ja mēs to pazaudēsim, mums nelīdzēs arī nekāda palīdzība."
Toreiz, 1993. gadā, Eglīša Latvijas brauciena (otrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas) mērķis bija Dziesmu svētki. Izstāstījis, ka viņš nav klusuma dzejnieks ("Dzejas impulss man rodas visur, kaut vai autobusā. Var būt kara troksnis, man dzimst rindas, kuras vēlāk izstrādāju…"), Eglītis gremdējās atmiņās
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!