To, kādi ir bijuši laika apstākļi kopš novērojumu sākšanās, tagad, globālās sasilšanas kampaņas gaismā, mums regulāri atgādina gan Toms Bricis, gan pārējie sinoptiķi. Bet to, kurš gads ir bijis sēņu gads, kurš ne, uzzināt ir daudz grūtāk, jo sinoptiķi jau skatās gaisā, nevis zem kājām. Taču vismaz par vienu izcilu baraviku gadu jums var pastāstīt Diena. Tas bija 1994. gada rudens, tātad pirms 30 gadiem. Sēņu tad bija tik daudz, ka tās izauga pat 24. septembra SestDienas pirmajā lapā lielā rakstā Ozoliņš un beka, turklāt SestDienas žurnālistu informācijas avots bija nevis citu sēņotāju nostāsti, bet pašu sasēņotais – pilni grozi baraviku, kā arī pilns redakcijas Audi bagāžnieks. Bet par visu pēc kārtas.
"Lai gan sēņu uz pasaules ir vairāk nekā latviešu, sēņu valsts savu neatkarību izcīnīja tikai mūsu gadsimta 80 gados," rakstīja SestDiena. "Līdz tam laikam svešas varas, proti, botāniķi, kam patīk visas lietas presēt kopā, bija varmācīgi inkorporējuši kluso, čaklo un ziņkārīgo sēņu tautu mākslīgajā augu impērijā.
Tautā rūga neapmierinātība, jo sēnes nebija radušas dzīvot cepurīti rociņā. Neatkarības cīņās tām lielu atbalstu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00