Aktrisi Regīnu Razumu (1951–2023) 1994. gada 11. marta Dienas pielikumā Stils intervēja žurnāliste un kinokritiķe Daira Āboliņa, ievadā paskaidrodama, kāpēc viņa ilgi domājusi, pirms uzgrieza aktrises telefona numuru, un vēl ilgāk domājusi pēc tam: "Aktrise ir vairāk nekā sieviete – vienreiz paziņoja Merila Strīpa un savu lidojošo frāzi tūlīt pārvērta mazā paradoksā – bet aktieris vienmēr ir mazliet mazāk nekā vīrietis. Varbūt ir jāpiedzimst vismaz par Merilu Strīpu, lai drīkstētu būt tik kategoriska. Bet mani tomēr neliek mierā šis "vairāk nekā". Vai to var sajust, un kā ar to var sadzīvot? Vai to var un vai vajag pateikt vārdos?"
Sarunas sākumā Razuma (tobrīd gadu kā aizgājusi no Dailes teātra un spoži debitējusi Jaunajā Rīgas teātrī) atzinās, ka viņa ir disharmoniska, un paskaidroja: "No vienas puses, es gribu slēpties, no otras – gribu, lai mani redz. Esmu ļoti noslēgta. Varbūt pat tik lielā mērā, ka man nevajadzētu būt aktrisei. Vairākkārt esmu gribējusi aiziet no šīs profesijas, bet tas ir nenormāli grūti. Tam nav bijis spēka, tā ir sava veida narkomānija. Esmu no ļoti lielas ģimenes, es atceros, kā pie mums nāca viesi. Man bija bail iet pie ciemiņiem. Bet, ja bija kāds uzdevums, es gāju ar lielu prieku,
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 5. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00