Vispār jau viss pavasaris ir viena liela sieviešu diena: saule, daba, plauksme, jauksme, trauksme, līksme, tīksme, tvīksme – visas skaistākās un ziemeļniekam gaidītākās pausmes gadā latviešiem ir sieviešu dzimtē. Tā arī 1994. gada 8. aprīļa Dienas piektdienu pielikums Stils abās ievadslejās bija nopietni pievērsies sievietēm, konkrētāk, sievietes definīcijai.
"Sieviete – personāžs vai dekorācija?" savā slejā vaicāja Mārtiņš Ķibilds. Savukārt Guna Zvirbule: "Sieviete – puķe vai puķpods?" Sāksim ar Ķibildu – ne tāpēc, ka vīrietis, bet tāpēc, ka Mārtiņa sleja bija pa kreisi un latvieši pagaidām vēl lasa no kreisās puses uz labo. "Sieviete nekad nav ģeniāla. Sievietes ir tīri dekoratīvs dzimums. Nekad viņām nav, ko sacīt, bet to pašu viņas izsaka apburoši. Viņas personificē matērijas uzvaru pār garu, tāpat kā vīrieši – gara uzvaru pār morāli," citēja Ķibilds un paskaidroja, "lai nomierinātu dažas labas lasītājas puritāniski rāmajā un "pie tādām vaļībām" nepieradušajā prātā uzbangojušu protesta vētru, uzreiz pateikšu – es tā nedomāju (bet pateikts labi, vai ne?)."
Tas ir Oskars Vailds – vīrietis, kam sievietes dzīvē nenozīmēja daudz.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 16. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00