Tanī pašā laikā neesmu ne tik jauna, ne tik skaista, lai uzskatītu ka Dienai šajā diskusijā bija vajadzīga tikai mana seja un mans vārds. Ticu, ka redakcijas kolektīvam patiesi rūp valstī notiekošais, un tādēļ jūs arī aiciniet uz redakciju visdažādākos cilvēkus, lai uzklausīt arī viņu domas par to sakrālo jautājumu „Kas notiek Latvijā?”. Esmu jau paudusi Dienai savu viedokli par to, ka Latvija nav izturējusi pārbaudījumu ar neatkarību – proti, nelielā teritorijā ir izveidojusies spilgti izteiktā divkopienu valsts. Un kamēr politiķi turpinās darboties pēc principa – katrai kopienai savas politiskās partijas, kamēr vēlētāji emocionāli būs pakļauti diviem lozungiem: no vienas puses „Krievi nāk!”, bet no otras „Latvieti, nepadodies!”, tikmēr nekas uz labo pusi nemainīsies. Diemžēl, krievi (pareizāk gan būtu teikt komunisti) ir jau atnākuši – Ždanoka un Rubiks, kuri PSRS laikā darīja visu, lai Latvija nekad neatgūtu neatkarību, šodien pārstāv mūsu valsti Eiropas Parlamentā, bet Rubika dēli sēž Latvijas Republikas Parlamentā. Nekustamus īpašumus Rīgā un Jūrmalā izpērk Krievijas miljonāri, un šai okupācijai vairs nebija vajadzīgi tanki, pietika ar dolāriem: krievi labprāt pirka – latvieši labprāt pārdeva. Arī sauklis „Latvieti, nepadodies!” ir novecojis – latvieši masveidīgi dodas prom no savas etniskās dzimtenes.
Tikmēr pēc neatkarības atgūšanas valstī ir izaugusi jauna cilvēku paaudze, kurai šodien jāsāk aktīvi iesaistīties pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Tā saucamās krievvalodīgo kopienas jaunieši, atšķirībā no saviem senčiem, nu jau tīri labi runā latviski. Ja gribām mazināt plaisu starp abām kopām, ir jāsāk nopietni un labvēlīgi uzrunāt to krievu jaunatnes daļu, kura redz savu nākotni Latvijā. Proti, cilvēkus, kas grib šeit justies patiesi kā pilsoņi, ne tikai kā nodokļu maksātāji ar zilo pasi kabatā. Un uzrunāt viņus var tieši latviešu prese. Kāpēc lai konkrēti Dienā nenāktu ar tādu iniciatīvu? Jā, tas ir daudz riskantāk, nekā izstrādāt Politiķa kodeksu, taču, ka zināms, kas neriskē, tas nevinnē… Tieši šajā lauciņā avīzē varētu izvērsties gan karstas diskusijas, gan patiesa integrācija.
Jo jau pirms 2000 gadiem Kristus esot teicis (Marka Evaņģēlijs 3, 22 -26): „Un ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt. Un ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt).