Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.
13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.
2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.
Šo iepirkumu izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.
Saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu, komersantiem, kas saņēma tiesības pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātajā iepirkumā, katru gadu līdz 1.martam bija jāiesniedz EM pārskats, kurā bija jānorāda koģenerācijas stacijā saražotās, tīklā nodotās, kā arī tirgotās elektroenerģijas apjoms.
Pirmstiesas laikā iegūtās ziņas liecina par to, ka laikā no 2012.gada aprīļa līdz 2019.gada 1.februārim koģenerācijas elektrostacijas gada pārskatu pārbaudi veica konkrētas EM atbildīgās amatpersonas.
Policija norāda, ka elektroenerģijas pašpatēriņa principa ievērošanas kontrole no EM puses tika veikta nepilnīgi, tāpēc komersanti izmantoja iespēju pārdot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā negodprātīgi.
Vienas amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā valstij tika nodarīts materiāls zaudējums ne mazāk kā 2 656 449 eiro apmērā un otras amatpersonas pienākumu nepildīšanas rezultātā Latvijai nodarīts materiāls zaudējums vismaz 432 048 eiro apmērā.
Minētās amatpersonas apzinājās, ka neizpilda viņiem ar EM struktūrvienības vadītāja uzlikto pienākumu, proti, komersantu gada pārskatu pārbaudes veikšanas laikā nepārbauda, vai tiek ievērots pašpatēriņa princips.
"Tāpat amatpersonas neizdarīja darbības, kas tām bija jāpilda saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un noteikumiem, proti, uzraudzīt komersantus, lai obligātā iepirkuma ietvaros tiktu pārdota tikai tā saražotās elektroenerģijas daļa, kura atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām," norādīja Valsts policijā.
Nav gan zināms vai minētais kriminālprocess policijā tika ierosināts pēc toreizējā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) sniegtās informācijas. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2018.gada augusta izskaņā Ģenerālprokuratūrā vērsās toreizējais ekonomikas ministrs Ašeradens, lūgdams pārbaudīt iespējamu EM amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot OIK atļaujas.
Pieteikumā Ģenerālprokuratūrai nebija norādītas konkrētas EM amatpersonas, bet ministrs aicināja izvērtēt to amatpersonu rīcību, kuras bija iesaistītas un atbildīgas par atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzību.
Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš citās lietās vairākiem uzņēmējiem cēlusi apsūdzības par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK).