Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem tika izveidota 1954. gadā. Nosaukums tai mainījies vairākkārt, piemēram, savulaik tas bija Cēsu cietums, Bērnu labošanās kolonija. Sākotnēji tajā uzturējās jaunieši no 14 līdz 21 gada vecumam, bet tagad – līdz 25. Padomju laikā šajā iestādē sodu izcieta pat vairāk nekā 250 cilvēku, bet šobrīd te ir 80 vietu (varētu uzņemt pat divreiz vairāk), savukārt aizpildītas pēdējā laikā ir līdz 30.
Dienas režīms piesātināts
Sodu (pat līdz desmit gadiem) par dažādu noziegumu izdarīšanu – laupīšanu, slepkavību, dzimumnoziegumiem, narkotisko vielu lietošanu – Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem izcieš puiši no visas Latvijas. Apcietinājuma vietā darbojas arī vakara maiņu vidusskola, kurā var apgūt gan pamata, gan vidējo izglītību, kā arī tiek nodrošinātas trīs speciālās izglītības programmas. Tāpat sadarbībā ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu tiek mācīts arods. Šajā mācību gadā tā ir kokapstrāde, bet nākamajā plānots mācīt pavāra palīga prasmes. Ja jauniešiem pēc tam ir vēlme turpināt profesionālo izglītību, apgūtie programmas moduļi tiek ieskaitīti mācību "kontā", Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu izbraukuma komisijas sēdē skaidroja nepilngadīgo ieslodzījuma vietas priekšnieks Andris Pāže.
"Nav tā, ka viņi tikai sēž savās kamerās. Dienas režīms jauniešiem ir piesātināts, arī sestdienās ir dažādas nodarbības, svētdiena gan ir brīva," sacīja A. Pāže un piebilda, ka ieslodzītie dzīvo kamerās pa vienam un tas ļāvis gandrīz līdz nullei samazināt vardarbību. Lai neatrautu no apkārtējās pasaules, ir atļautas tikšanās ar tuviniekiem – divreiz gadā tiek rīkotas ģimenes dienas, kad te atbrauc vecāki un citi radinieki un jaunieši pavada laiku kopā ar viņiem. Ir arī iespēja ierasties gan uz īslaicīgu (līdz divām stundām) satikšanos, gan arī ilgāku (līdz 48 stundām). Atbraucējiem tiek piedāvāts bezmaksas viesnīcas numuriņš. Tiesa, pēc šā pakalpojuma nav liels pieprasījums. Ne pie visiem ir, kas atbrauc ciemos. Tikai daļai tāpēc, ka nav vecāku, ir tādi, kuriem vecāki to nedara, dažādi atrunājoties – tāls ceļš vai nav laika. "Vecāki ir dažādi, daudzi no viņiem tajā, kas noticis, vaino valsti, policiju, pedagogus. Vismazāk sevi. Kad vienā vecāku sapulcē pateicu, ka 80% vaina jāuzņemas ģimenei, sanākušie gandrīz savā starpā sakāvās, jo vieni piekrita tam, citi ne," norādīja A. Pāže.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60