Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

VK: Atlīdzības izmaksai valsts kapitālsabiedrību vadībai neatbilstoši izlietoti četri miljoni eiro

Piecu gadu laikā atlīdzības izmaksai valsts kapitālsabiedrību vadībai neatbilstoši izlietoti četri miljoni eiro, secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole noslēgusi apjomīgu revīziju par valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējumu, pētot laika posmu no 2015. līdz 2019.gadam.

Valsts kontrolē norādīja, ka 2015.gada 1.janvārī stājās spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ar kuru iesākās reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Kopš likuma spēkā stāšanās ir pagājuši pieci gadi, tāpēc Valsts kontrole veica revīziju, lai novērtētu, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, vai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir veicinājis vienotu praksi un izpratni par normatīvo aktu piemērošanu un vai kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrības to izprot un faktiski ievēro. Revīzijā apkopota informācija par valstij tieši piederošo 65 kapitālsabiedrību un šo kapitālsabiedrību 14 atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību.

Valsts kontrole norādīja, ka līdz šim nav izveidots kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma vienotas prakses veidošanas un piemērošanas pārraudzības mehānisms, tāpēc kapitāla daļu turētāji vai padome un kapitālsabiedrību valdes atlīdzības noteikšanā ir piemērojušas atšķirīgus principus vai regulējumam neatbilstošu interpretāciju, tā pieļaujot, ka kapitālsabiedrību valdes locekļi var saņemt Kapitāla daļu likumā neparedzētu finansiālu labumu. 

"Tāpēc piecu gadu laikā valsts kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz četru miljonu eiro ir izlietoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām," secināts revīzijā.

Valsts kontrolē norādīja, ka praksē kapitāla daļu turētāji un kapitālsabiedrību valdes bieži vien rīkojušās neatbilstoši normatīvo aktu regulējumam un pretēji labās prakses principiem. Savukārt PKC kā koordinējošā institūcija to nevar novērst, jo kapitāla daļu turētājiem vai kapitālsabiedrībām lēmumi ar PKC nebija jāsaskaņo.

Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka 2016.gadā, pārskatot mēneša atlīdzību atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, pusei kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmērs palielināts maksimāli pieļaujamā apmērā, savukārt trīs kapitālsabiedrības ir pārkāpušas Ministru kabineta noteikumos noteikto ierobežojumu, palielinot mēneša atlīdzību pat par 32%, 40% un 41%. Turklāt atlīdzība pieauga arī tādās nozarēs, kurās tā jau bija konkurētspējīga un pat atsevišķos gadījumos bija gandrīz divas reizes lielāka, salīdzinot ar privāto sektoru.

Arī 2017.gadā un 2018.gadā valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmērs pieauga attiecīgi vidēji par 12% un 9%, vienlaikus Valsts kontrole norādīja, ka ir kapitālsabiedrības, kurās valdes locekļiem mēneša atlīdzība tika palielināta par 25% katru gadu, tai skaitā tādas, kurās atlīdzība jau 2015.gadā bija augstāka nekā privātajā sektorā.

Valsts kontrolē norādīja, ka lēmumu par prēmijas izmaksu valdei var pieņemt tikai pēc tam, kad ir saņemts PKC atzinums un kapitāla daļu turētāja gala novērtējums par kapitālsabiedrības gada rezultātiem. Tomēr, pārkāpjot šo likumā noteikto kārtību, laikā no 2016.gada līdz 2019.gada augustam 84 gadījumos valdes locekļiem prēmijas izmaksātas 469 000 eiro apmērā. Turklāt astoņos gadījumos prēmijas 42 000 eiro apmērā izmaksātas valdes locekļiem arī tādos gadījumos, kad PKC vispār nav sniedzis atzinumu un piecos gadījumos prēmijas 28 000 eiro apmērā izmaksātas gadījumos, kad PKC kapitālsabiedrību darbības rezultātus ir novērtējis kā "apmierinošus", bet kapitāla daļu turētājs pēc PKC atzinuma saņemšanas lēmumu nav pārskatījis un piešķīris prēmiju maksimālā apmērā.

Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, Valsts kontrole PKC sniedza deviņus ieteikumus valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējuma pilnveidošanai.

Lai nodrošinātu Kapitāla daļu likuma mērķa sasniegšanu, Valsts kontrole aicina PKC izmantot mēneša atlīdzības kritēriju izvērtēšanas metodi, sniegt ieteikumus par valdes locekļu individuālās darbības snieguma novērtēšanu un sniegt norādījumus par prēmijas apmēra aprēķinam izmantojamo mēneša atlīdzības apmēru.

Tāpat PKC aicināta izvērtēt regulējuma par vienotās mēneša atlīdzības pietiekamību un attiecināmību gadījumos, kad ar valdes locekli par citu pienākumu izpildi, kas pēc būtības neietilpst valdes locekļa funkcijās, ir noslēgts uzņēmuma vai autoratlīdzības līgums. 

Valsts kontrole arī iesaka PKC izvērtēt iespēju regulāri pasūtīt vienotu salīdzinošo pētījumu par vidējo atalgojuma apmēru vadībai līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai konkrētā nozarē.

Ņemot vērā revīzijā konstatēto problēmu loku un ierobežoto PKC pilnvaru ietvaru, Valsts kontrole ir izstrādājusi astoņus priekšlikumus arī Ministru kabinetam, tostarp aicinot paplašināt PKC funkcijas un uzdevumus, kā arī veikt darbības, lai panāktu, ka kapitāla daļu turētāji novērš revīzijā konstatētos trūkumus valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējošo normatīvo aktu piemērošanā.

Pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas, valstij 2018.gadā piederēja kapitāla daļas 182 kapitālsabiedrībās, no tām valstij 100% piederēja 65 kapitālsabiedrības. 2018.gadā kopējā valsts kapitālsabiedrību aktīvu vērtība bija 9,5 miljardi eiro, apgrozījums - 3,77 miljardi eiro, peļņa - 323,6 miljoni eiro. 2018.gadā dividendēs valstij tika izmaksāti 232,5 miljoni eiro.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas