Tāpat Šulce norādīja, ka šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaudzis ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu skaits. Kopumā fiksēti 72 šādi gadījumā, kā iznākumā deguši 61,7 hektāri meža zemes. Pērn attiecīgi bija 27 gadījumi un 21,6 izdeguši hektāri.
Kopumā šogad uguns skartā platība bijusi 540 hektāri. Vislielākās platības - 358,2 hektāri - izdegušas Pierīgas mežos, no tiem vairāk par 200 hektāriem - Ādažu novadā, militārā mācību poligona teritorijā.
Savukārt vismazāk uguns skārusi Ērgļu un Jaunpiebalgas novadus, kur mežs izdedzis vien 0,13 hektāru platībā.
"Lai gan gads vēl nav beidzies, ugunsgrēku skaits tuvojas 2014.gada kopējam meža ugunsgrēku skaitam. Līdz ar to tas vērtējams kā vidēji ''degošs gads''. Ugunsgrēku skaits sezonas laikā mēdz būt ļoti mainīgs, piemēram, 2006.gadā ugunsgrēku skaits pietuvojās 2000, savukārt 2012.gadā tas bija vien 162. To ietekmē gan meteoroloģiskie apstākļi, gan konkrētie apstākļi mežaudzē, gan cilvēku rīcība," sacīja Šulce.
Viņa arī informēja, ka 2015.gadā mežs visvairāk dedzis augustā - 169 ugunsgrēki ar kopējo platību 75,3 hektāri. Šogad mežs dega arī pēc meža ugunsnedrošā laikposma beigām, un oktobrī, kad bija netipiski maz nokrišņu, tika dzēsti 37 meža ugunsgrēki.
Savukārt 2014.gadā kritisks bija pavasaris, kad visvairāk meža ugunsgrēku tika dzēsts aprīlī - 332 un kopējā uguns skartā platība bija 316,48 hektāri.
Meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls visbiežāk ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, atstājot aiz sevis pilnībā nenodzēstus ugunskurus, cigarešu izsmēķus u.tml. Pavasarī joprojām meža ugunsgrēki izceļas pērnās zāles dedzināšanas rezultātā, kad uguns no lauka aizdedzina tam pieguļošo mežu.
Kā ziņots, meža ugunsnedrošais periods šogad ilga no 25.aprīļa līdz 21.septembrim.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Latvijā vienā meža ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji ap 1,3 hektārus meža platības. Savukārt ugunsgrēku dēļ mežam tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.