Arī šogad daļa izdegušo sveču pārtaps par ierakumu svecēm Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam, informē VNĪ Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.
Katru gadu 11.novembrī, Lāčplēša dienā, sveces tiek iedegtas, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī un godinot Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu. Šajā dienā svecīšu iedegšana galvaspilsētā ir īpaši iecienīta uz Rīgas pils akmens mūra.
Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri un veicinātu sveču atkārtotas izmantošanas iespējas, VNĪ aicina izvēlēties stikla ietvaros iepildītas svecītes, tādējādi arī pasargājot atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem sveču pārpalikumiem.
VNĪ jau ir uzstādījusi pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidoto tērauda aizsargsietu, kas palīdz pasargāt Rīgas pils vēsturiskā mūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas un smilšu vanniņas uz ietves. Svecīšu novietošanai paredzētais aizsargsiets veidots no 175 posmiem, kuru garums ir 184 metri, bet platums - viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma var izvietot 60 svecītes, bet visā sieta garumā var novietot 10 500 svecīšu.
Pēdējos divus gadus pie Rīgas pils mūra pēc Lāčplēša dienas pasākumiem katru gadu tiek savākti aptuveni 200 kilogrami sveču pārpalikumu, no kuriem Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam tiek izgatavotas aptuveni 1000 ierakumu sveces. Arī šogad tie tiks nodoti sveču izgatavošanas meistarklasēm pārstrādei par ierakumu svecēm sūtīšanai uz Ukrainu.
VNĪ izveidota 1996.gadā un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.