Saistībā ar dažādiem ģeopolitiskiem un neseniem vietēja mēroga notikumiem sabiedrība arvien vairāk interesējas par radiācijas klātbūtni ikdienā. VVD Radiācijas drošības centrs (RDC) skaidro, ka radons ir dabiskas izcelsmes jonizējošā starojuma avots, kas veidojas neatkarīgi no cilvēka darbības, tas ir zemes iežos esošā dabīgā urāna sabrukšanas ķēdes produkts. Nelielu radona daudzumu satur arī dažādi būvmateriāli un artēziskie ūdeņi. Lai novērstu šīs gāzes uzkrāšanos iekštelpās, vislielākā vērība jāpievērš ventilācijas sistēmu kvalitātei un telpu vēdināšanai.
Ikviens iedzīvotājs katru dienu saskaras ar jonizējošo starojumu, ko izstaro dažādi apkārtējie vidē esošie jonizējošie starojuma avoti. Viens no biežāk sastopamajiem dabiskajiem starojuma avotiem ir radona gāze, kas ir inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, tā ir 7,5 reizes smagāka par gaisu, tā labi šķīst ūdenī un organiskos šķidrumos.
VVD skaidro, ka pasaulē radona gāzes koncentrācija nav sastopama vienādā līmenī, tās daudzums ir atkarīgs no konkrētās ģeogrāfiskās vietas un ģeoloģiskās situācijas, piemēram, Čehijā, Somijā, Beļģijā vai Austrijā, koncentrācija ir īpaši augsta, tas skaidrojams ar zemes virskārtai tuvu esošajiem granīta veida iežiem. Latvijā normatīvos noteiktais radona references līmenis radona koncentrācijai telpās ir 200 bekereli uz gaisa kubikmetru (Bq/m3), savukārt saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Direktīvu lielākajā daļā ES dalībvalstu šis pieļaujamais līmenis noteikts augstāks - 300 Bq/m3.
Ar mērķi visaptveroši apzināt situāciju Latvijā RDC 2016. un 2017.gadā organizēja mērījumu veikšanu un radona situācijas novērtēšanu mājsaimniecībās, darba vietās un publiskajās ēkās. Kopumā radona mērījumi veikti 459 mājsaimniecībās un 197 publiskajās ēkās - pirmskolas izglītības iestādēs, skolās un dažādās darba vietās. Novērtējuma rezultātā secināts, ka Latvijā nav identificētas zonas, kurās radona koncentrācija nozīmīgā daudzumā pārsniegtu valsts standartlīmeni.
RDC īstenotajā novērtējumā tika konstatēts, ka vidējā koncentrācija mājsaimniecībās ir 74 Bq/m3, salīdzinājumam vidējā statistiskā koncentrācija Eiropas reģionā pēc starptautisku mērījumu datiem ir 103 Bq/m3. Savukārt vidējā koncentrācija darba vietās un publiskajās ēkās - 71 Bq/m3. Novērtējumā vismazākā radona koncentrācija tika konstatēta darba vietu ēku grupā, kur darba devējs nodrošinājis atbilstošu telpu vēdināšanu un gaisa apmaiņu.
Savukārt paaugstināta koncentrācija (90 Bq/m3) tika novērota skolu ēku grupā, kur nepietiekamā finansējuma dēļ ventilācijas sistēmas ir novecojušas, nefunkcionē vai arī nespēj nodrošināt atbilstošu gaisa apmaiņu. Jāatzīmē, ka vidējie rādītāji nevienā no grupām netuvojās normatīvos noteiktajiem 200 bekereliem uz gaisa kubikmetru.
Veicot radona gāzes novērtējumus, netika identificētas izteiktas teritorijas, kurās radona koncentrācija nozīmīgā daudzumā ēkās pārsniegtu valsts standartlīmeni. Paaugstinātu koncentrācija telpā var izraisīt dažādi faktori, proti, ēkas ģeoloģiskais pamats, būvkonstrukcijas risinājums, ēkā izmantotie būvmateriāli, pietiekama telpu nevēdināšana vai nepietiekama telpas gaisa apmaiņa ar apkārtējo vidi. Paaugstināta koncentrācija, atsevišķi nesaistītos reģionos, tika konstatēta mazāk kā 5% mērījumu rezultātu. Par iegūtajiem datiem un veicamajām rīcībām radona līmeņa mazināšanai tika informēti visi pētījumā iesaistītie ēku īpašnieki, kuru tālākā atbildība bija novērst vai mazināt radona gāzes uzkrāšanos iekštelpās.
Radona koncentrāciju telpās var samazināt, likvidējot plaisas ēkas konstrukcijā, kā arī veicot papildus ēkas sienu un grīdas hermetizāciju un ventilāciju. Papildus tam iespējams pastiprināt ventilāciju zem telpas grīdas, izveidot radona nosēdtilpnes un pozitīvā spiediena sistēmu. Tomēr visvienkāršākais un efektīvākais radona koncentrācijas samazināšanas veids ir regulāra telpas vēdināšana, ja tas ir iespējams, tādejādi samazinot gaisa fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku iekštelpās, skaidro Radiācijas drošības centra speciālisti.
Gadījumos, kad nodarbinātie telpās darbu veic epizodiski un ventilācija nestrādā visu laiku, tā noteikti jāieslēdz pirms darba sākšanas šajās telpās, un darbu drīkst sākt tikai pēc telpas izvēdināšanas. Alternatīva šiem pasākumiem - ierobežot laiku, ko šajā telpā atļauts uzturēties, jo radona ietekme proporcionāli atkarīga no telpā pavadītā laika.
Vienlaikus iedzīvotājiem ikdienā ieteicams sekot ogļskābās gāzes CO2 koncentrācijas izmaiņām, kas var norādīt uz nepietiekamu ventilācijas nodrošināšanu telpās. Novērtējumā tika identificēta arī būtiska ikviena indivīda ikdienas paradumu ietekme uz gaisa kvalitāti iekštelpās. Piemēram, mērījumi vienā mājsaimniecībā, blakus esošās telpās ievērojami atšķīrās gadījumā, kad telpas netika vēdinātas energoefektivitātes nolūkā vai regulāri tās vēdinot.
Ikdienā ikvienu iedzīvotāju Radiācijas drošības centrs aicina sekot saviem paradumiem nodrošinot gaisa apmaiņu telpās, gan regulāri vēdinot, kad izvēloties atbilstošus risinājums veicot logu, durvju nomaiņu, kā arī īpašu uzmanību pievēršot ēkas siltināšanas pasākumiem. Vispārējie gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi veicina cilvēka darba efektivitāti, kā arī samazina gaisa fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku iekštelpās.
Šā gada februārī Ministru kabinetā tika apstiprināts Nacionālais radona rīcības plāns, kurā iekļauti uzdevumi koordinācijai un sadarbībai starp institūcijām plāna ieviešanā. Plānā iekļauts uzdevums 2030.-2031.gadā īstenot atkārtotu visaptverošu radona gāzes līmeņa novērtējumu mājsaimniecībās un publiskajās ēkās un darba vietās.