Zemes dzīles nākotnē varētu mainīt īpašnieku

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi jaunu koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei, kas nozares profesionālajās organizācijās jau izsaukusi sašutumu. 

Koncepcijas būtība – lai atvieglotu perspektīvo derīgo izrakteņu, kuri potenciāli varētu atrasties zemes dzīlēs, taču nav zināms krājumu apjoms, izpēti un iespējamo ieguvi, varētu tikt mainītas zemes dzīļu īpašumtiesības. Proti, pašlaik zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem, kas 70% gadījumu ir privātpersonas. 

Koncepcija piedāvā četrus variantus situācijas izmaiņām. Pirmais – normatīvais regulējums netiek mainīts. Otrais – tiek noteikti privātās zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumi zemes dzīļu izpētes gadījumos, nosakot valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Trešais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Ceturtais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.  

Jaunais tiesiskais regulējums neskars tos komersantus, kas jau saņēmuši licences derīgo izrakteņu iegulu pētīšanai vai to ieguvei un neattieksies uz bieži sastopamajiem izrakteņiem, piemēram, smilti un granti.

Asociācijas iebilst

Pret zemes dzīļu īpašumtiesību maiņu iebilst gan Baltijas Ģeologu asociācija (BĢA), gan Baltijas Ogļūdenražu izpētes un ieguves asociācija (BOIIA), lai gan koncepcija uz ogļūdeņražu resursiem, to skaitā naftu, neattiecas. Kā norāda BĢA valdes locekle Marita Strādere, kā arī BOIIA un uzņēmuma Baltic Oil Management valdes locekle Sigita Poželaite, iecerētā zemes dzīļu nonākšana valsts īpašumā uzskatāma par plaša vēriena nacionalizāciju, kas turklāt nedos rezultātus, tikai lieki tiks izšķērdēti līdzekļi, ieviešot koncepciju. "Tas, ka zemes dzīles pieder privātīpašniekiem, nav šķērslis to izpētei, jo ar privātīpašniekiem var vienoties. Daudz būtiskāka problēma saistībā ar zemes dzīļu izpēti ir aizsargjoslas, kurās nekāda izpēte nevar notikt neatkarīgi no tā, kam pieder zemes dzīles. Būtisks ierobežojums ir pašvaldību teritoriālie plānojumi. Ja tajos norādītas teritorijas, kurās nav veicamas rūpnieciskās darbības, tad arī tur nevar notikt nedz zemes dzīļu izpēte, nedz izrakteņu ieguve. Koncepcija šo jautājumu nerisina," uzsver Poželaite. Strādere piebilst, tā kā nav vispār zināmi šo perspektīvu resursu krājumi un tas, vai to ieguve, kas ir ļoti dārga, vispār atmaksāsies, pirms ķerties pie zemes dzīļu īpašumtiesību maiņas, lietderīgāk būtu sākt ar to 30% zemes dzīļu izpēti, kas pieder valstij. 

Paredzētas kompensācijas

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere gan bilst, ka ne visi asociāciju iebildumi ministrijas ieskatā ir pamatoti. "Nevaram piekrist, ka tiek plānota plaša zemes dzīļu nacionalizācija, jo valsts ekskluzīvās tiesības uz noteiktiem zemes dzīļu resursiem vai resursiem noteiktā dziļumā koncepcijā ir piedāvātas tikai kā daži no iespējamajiem risinājumiem. VARAM par piemērotāko uzskata variantu, kas paredz  iespējas veikt izpētes darbus arī situācijās, kad zemes īpašnieks tam nepiekrīt vai bez viņa atļaujas. Otrs būtisks elements, ko paredz šis variants, ir iespēja valdībai lemt par nacionālas, valsts nozīmes nogabala noteikšanu zināmās teritorijās. Koncepcijas uzdevums ir radīt atbalstošu tiesisko ietvaru, līdzsvarojot zemes īpašnieku tiesības, investoru iespējas un valsts ieguvumus par labu visai sabiedrībai," uzsver Vesere.

Visu Rūtas Kesneres rakstu Zemes dzīles nākotnē varētu mainīt īpašnieku lasiet otrdienas, 11. augusta laikrakstā Diena!