21. un 22.decembris būs gada īsākās dienas. Nakts no piektdienas uz sestdienu būs gada garākā nakts, un 22 minūtes pēc pusnakts būs saulgriežu mirklis, kad sāksies astronomiskā ziema.
Saules spīdēšanas ilgums piektdien un sestdien būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
Visagrāk - plkst.8.38 - saule lēks valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts būs Ovišragā, Ventspils novadā, - plkst.9.14. Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Tiesa, izredzes ieraudzīt saullēktu vai saulrietu Latvijā būs mazas, jo debesis klās mākoņi un tikai vietām mākoņu sega uz brīdi var pašķirties. Piektdien nedaudz snigs un sniega sega kļūs par vienu līdz trim centimetriem biezāka, sestdien nokrišņu būs pavisam maz un kļūs siltāks - gaiss iesils līdz +1..-2 grādiem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem sniega segas biezums patlaban ir no 2-4 centimetriem daudzviet valsts rietumu un centrālajā daļā līdz 10-11 centimetriem Jēkabpilī un Vidzemes augstienē.
Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts - īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām minūtēm vēlāks, un dienas garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina.
Astronomiskais pavasaris sāksies 2019.gada 20.martā, kad diena jau būs kļuvusi garāka par nakti.