Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Zinātnisko institūciju progress

Jaunākajā Latvijas zinātnisko institūciju (ZI) starptautiskajā novērtējumā, ko pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veica uzņēmuma Tehnopolis piesaistītie ārvalstu eksperti, salīdzinot ar iepriekšējo periodu (līdz 2013. gadam), redzams ievērojams progress, atzīst IZM.

Viens no iemesliem – ZI konsolidācija devusi labus rezultātus un audzis to ZI skaits, kuras iekļuvušas labāko sarakstā. Taču arī šoreiz piecu ballu sistēmā 37 ZI (63 vērtējamās vienības), kas pārstāvēja sešas nozares – dabaszinātnes, medicīnu un veselības aprūpi, lauksaimniecību, mežsaimniecību un veterināriju, sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes un mākslu, inženierzinātni un tehnoloģijas –, saņēma plašu atzīmju spektru – no "viens" līdz "pieci". 


Dominē vidējais rādītājs 

ZI darbība tika analizēta sešos aspektos, piemēram, pētniecības kvalitāte, vide un infrastruktūra, attīstības potenciāls. Gan skatoties pēc kritērijiem, gan kopumā visās iepriekšminētajās nozarēs dominē vērtējums "trīs". Tas nebūt nenozīmē viduvējību, bet gan – nozīmīgs nacionālā līmeņa spēlētājs ar ievērojamu starptautisko sadarbību. Taču, atsevišķi analizējot, aina nav tik viendabīga, jo katrā jomā ir gan teicamnieki, gan nesekmīgie. Pirmajā grupā ir nonākuši 16 "labinieki" no dažādām nozarēm, kurus var apvienot komandā ar nosaukumu – augsta līmeņa starptautisks spēlētājs. No tiem septiņi saglabājuši savas pozīcijas no iepriekšējās vērtēšanas reizes 2013. gadā, bet deviņi pievienojušies šogad. 

Priekšgalā jau ierasti izvirzījies Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kas arī šajā reizē visās pozīcijās saņēmis tikai visaugstāko vērtējumu, tam pa pēdām seko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kas arī izceļas ar augstām ballēm. Šie divi teicamnieki iezīmē arī spēcīgas pētniecības jomas, proti, medicīna un veselības aprūpe un humanitārās zinātnes un māksla. Jāteic, ka visbagātākā "četrinieku" raža tikusi lauksaimniecības, mežsaimniecības un veterinārijas jomai (40%), taču arī citās nozarēs ir labi rādītāji. Savukārt pretējā polā ar viszemākajām ballēm nonākušas sociālās zinātnes – tās saņēmušas visvairāk (40%) divnieku un vieninieku un pat nulli. Tiesa, visās sešās nozarēs ir ZI, kuras izpelnījušās zemu vērtējumu, – atšķirība ir tikai procentos. 


Vēl daudz darāmā

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājs Dmitrijs Stepanovs, prezentējot pētījumu, norādīja, ka vērtējuma rezultāts ir jāskata kompleksi ar sniegtajām rekomendācijām un nacionālajām prioritātēm. Viņš uzteica tās ZI, kuras pacēlušas savu kvalitātes latiņu augstāk. Tiesa, ir vēl daudz darāmā, lai uzlabotu sniegumu kādā no kritērijiem. Piemēram, lai gan audzis starptautisko publikāciju skaits, tas ne vienmēr gājis kopsolī ar kvalitāti. Tāpat vēl daudz kas darāms zinātnes un industrijas sadarbības jomā. Arī konsolidācijas virzienā ir vēl kur tiekties, jo vēl joprojām ir jomas, kurās ir diezgan liela sadrumstalotība. Par optimizāciju īpaši jādomā būtu tām ZI, kuru vērtējums kopumā ir zems. 

IZM uzsver, ka šie rezultāti nav tikai situācijas fiksēšana, tie tiks ņemti vērā, piešķirot bāzes finansējumu ZI. Pēc iepriekšējās vērtēšanas publiski finansēto ZI skaits samazinājās no 40 līdz 22, arī pēc šīs vērtēšanas zemākā vērtējuma saņēmējiem tas nepienāksies. Tas pats attieksies uz valsts augstskolu zinātnisko finansējumu, ja 2019. gada vidējais vērtējums ir divi (ar vairākām vērtējamām vienībām). Patlaban zemākās atzīmes (mazliet virs divi) ir Liepājas Universitātei, Ventspils Augstskolai un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (abām pēdējām vērtējums krities, salīdzinot ar 2013. gadu), virknei citu augstskolu rezultāti ir diapazonā no 3,3 līdz 2,7. Augstāki tie ir Latvijas Mākslas akadēmijai un Latvijas Kultūras akadēmijai (4), kas savus rezultātus ievērojami audzējušas. Novērtējumam būs arī liela loma ES fondu un citās pētniecības programmās. 


Motivēs izcilniekus

ES "vecās" valstis vienojušās, ka nākamajā plānošanas periodā zinātnei būtu atvēlami 3% no IKP, taču skaidrs, ka jaunajās ES valstīs tas nav reāli sasniedzams, tāpēc ir runa par 50% pieaugumu šai jomai. Latvijā nākamajā plānošanas periodā (2021–2027) plāno novirzīt papildu 40 miljonu eiro, lielāku akcentu liekot uz cilvēkkapitālu. Iezīmētais papildu finansējums nav ideāls, taču pietiekams, lai iestrādātu jaunus stimulus, pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem. Pašreizējais bāzes finansējuma mehānisms ir morāli novecojis, un tam ir nepieciešams nopietns atjauninājums. Patlaban 69% no tā tiek izmantoti atlīdzībai un uzturēšanai, tikai 13% – rezultātiem, izcilībai – 10% un akadēmiskajam personālam – 8%. Runājot par izcilības piemaksu, arī turpmāk tā tiks piemērota labākajām ZI, sacīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks Jānis Paiders. IZM piedāvā izcilības finansējumu piesaistīt nevis gala, bet sešu kritēriju vērtējumiem. Tas paplašinātu saņēmēju loku un arī diferencētu šo finansējumu atkarībā no tā, cik daudzos kritērijos ir saņemts "4" vai "5".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas