Ziņojumā norādīts, ka Valsts robežsardzes ētikas komisija tikusies bieži, bet lielākajā daļā sēžu galvenā uzmanība tika pievērsta personāla strīdu izšķiršanai attiecīgo darbinieku un viņu tiešo priekšnieku klātbūtnē. Ziņojumā tālāk skaidrots, ka Valsts robežsardzei trūkst izpratnes par to, kādai būtu jābūt ētikas komisijas lomai un būtībai. Tāpat norādīts, ka tās Ētikas kodeksā nemaz netiek pieminēta ētikas komisija un nav aprakstītas tās pilnvaras.
Ziņojumā secināts, ka Valsts robežsardzes un arī VP ētikas komisijas nevar tikt uzskatītas par efektīvām, jo tās nesasniedz paredzētos mērķus veicināt un stiprināt attiecīgās iestādes Ētikas kodeksa īstenošanu un ievērošanu.
Tāpat ziņojuma autori secinājuši, ka trūkst spēcīgas apmācību programmas, kas nodrošinātu, ka abu iestāžu ētikas kodeksi iestādēs iesakņojas un tiek pielāgoti specifiskajām organizatoriskajām vajadzībām. Ziņojumā arī secināts, ka kodeksu ietekme uz policijas un robežsardzes darbinieku rīcību ikdienā un uz abu iestāžu praktisko darbību ir nenozīmīga.
Savās rekomendācijās abām iestādēm GRECO norādījusi, ka tām būtu ieteicams pārskatīt ētikas kodeksus un ētikas komiteju noteikumus, lai nodrošinātu, ka saskan noteikumi un procedūras, kas ļauj pārliecināties par atbilstību kodeksam. Tāpat iestādes aicinātas nodrošināt apmācības par ētikas kodeksiem.
Jau vēstīts, ka ziņojumā arī norādīts, ka Latvijas valdības konsultantiem, īpaši ārštata padomniekiem, jābūt publiski zināmiem, skaidri diferencējot, kuri no tiem par veiktajām funkcijām saņem atalgojumu, bet kuri nesaņem.
Ziņojumā teikts, ka klātienes apmeklējuma laikā pētījuma autoriem bijis grūti iegūt precīzu informāciju par konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, īpaši par ārštata konsultatīvo darbinieku, skaitu, statusu un funkcijām. Tomēr pētījuma autori guva pārliecību, ka nepastāv prakse šajos amatos pieņemt darbā radiniekus.
Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvijā nav noteikts ierobežojums par šādi nodarbinātu personu skaitu. Ārštata konsultatīvo darbinieku gadījumā vidējais rādītājs katrā iestādē svārstās no trim līdz piecām personām, lai gan dažos gadījumos, piemēram, Veselības ministrijā, šādu personu vai personu ar līdzvērtīgu statusu, skaits sasniedza aptuveni 20.
LETA jau ziņoja, ka pērn no 11. līdz 15.decembrim Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) organizēja GRECO ekspertu uzņemšanu Latvijā. Vizītes mērķis bija novērtēt paveikto korupcijas novēršanā un profesionālās godprātības veicināšanā valdības un tiesībsargājošajās iestādēs.
Irlielāmērāticams
ka tik varētu izrādīt savu varu