Laika ziņas
Šodien
Slapjš sniegs
Rīgā 0 °C
Slapjš sniegs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

ZM: Zvejnieki varētu saņemt atbalstu par mencu zvejas apturēšanu nākamgad

Latvijas kuģu īpašniekiem un zvejniekiem pastāv cerības saņemt atbalstu par mencu zvejas apturēšanu nākamgad, informēja Zemkopības ministrijā (ZM), komentējot Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā pieņemto regulu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2020.gadam.

Jau ziņots, ka mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumos nākamgad samazināta par 92% salīdzinājumā ar šo gadu. Baltijas jūras austrumos mencu varēs paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši tiks noķerta citu zivju sugu zvejā kā neizbēgama piezveja. Tikmēr Baltijas jūras rietumu daļā mencu nozveja būs par 60% mazāka nekā šogad.

ZM skaidro, ka Baltijas jūras austrumos mencu specializētā zveja 2020.gadā nebūs atļauta un mencas varēs paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši tiks noķerta citu sugu - reņģu, brētliņu, plekstu - zvejā kā neizbēgama piezveja. Baltijas jūras rietumos zvejas iespējas Latvijai ir tik nelielas, ka tas nebūs sāpīgs zaudējums salīdzinājumu ar mencu zvejas aizliegumu austrumos.

Vienlaikus ZM uzsver, ka Latvija ir panākusi Eiropas Komisijas (EK) solījumu nodrošināt atbalsta pasākumus zvejniekiem pēc mencu zvejas aizlieguma. Latvija uzstāja uz steidzamu grozījumu nepieciešamību Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda regulā, ko arī panāca. ES Jūrlietu, zivsaimniecības un vides komisārs Karmenu Vella apliecinājis savu apņemšanos nekavējoši nākt klajā un EK kolēģijā iesniegt priekšlikumus grozījumiem fonda regulā 2014.-2020.gadam, kas ļautu turpināt zvejas pilnīgas pārtraukšanas pasākumu mencu zvejas aizlieguma skartajiem zvejniekiem, ko regula pieļāva tikai līdz 2017. gada beigām.

Līdz ar to, pēc ZM paustā, patlaban pastāv cerības, ka kuģu īpašnieki un zvejnieki varēs saņemt atbalstu par mencu zvejas apturēšanu 2020.gadā.

Latvijas delegācijas vadītājs, ZM parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs uzsver, ka ne tik bieži nākas pieņem tik smagus lēmumus, tomēr tos prasa kritiskais zivju resursu stāvoklis. Viņaprāt, arī paši zvejnieki saprot, ka ar mencām Baltijas jūrā nav labi, krājumam ir jādod iespēja atjaunoties. 

Latvijas delegācijas uzdevums sarunās bija neatstāt zvejniekus šajā grūtajā situācijā bez cerībām uz atbalsta iespējām. Uzklausot komisāra stingro apņemšanos, ZM pārstāvis domā, ka risinājumi varētu tikt atrasti. 

"No ZM puses rūpīgi sekosim šīs apņemšanās izpildei un attiecīgi strādāsim pie sava mājasdarba potenciālo atbalsta pasākumu sākšanai, cik vien ātri iespējams," sola Grasbergs.

ZM atzīmē, ka zveju pavadošie noteikumi un sociālekonomiskās krīzes risinājumi mencu zvejniekiem bija Latvijas pamatjautājumi padomē, kurus nācās nopietni aizstāvēt. Tika panākts, ka visiem zvejas kuģiem ar garumu virs 12 metriem no 2020.gada 1. janvāra nenoteiks pārspīlētas un reāli neizpildāmas prasības par novērotāju izvietošanu vai video kameru uzstādīšanu uz kuģiem, lai nepārtraukti sekotu mencu iespējamai piezvejai citu sugu zvejā. Tāpat no regulas priekšlikuma tika svītrotas pārmērīgās prasības par laivu elektronisko uzraudzību piekrastes zvejā, kas Latvijā attiektos uz Nīcas un Rucavas novadu un Liepājas pilsētas piekrasti. 

Ievērojams - par 22% - zvejas iespēju samazinājums skars arī brētliņu zveju, kas ir viens no Latvijai svarīgajiem zivju krājumiem. Turpmāk šīs zivis varēs zvejot maksimālā apjomā, kuru pieļauj ES apstiprinātie zivju krājumu ilgtermiņa plāna nosacījumi. ZM gan atzīst, ka brētliņas ir īsu laiku dzīvojoša suga, kuras zvejas iespējas būtiski ietekmē katra gada nārsta sekmes, kas izraisa ievērojamas zvejas svārstības.

ZM ieskatā citu sugu zvejas iespēju samazinājumi ievērojami neietekmēs Latvijas zvejnieku darbību, jo nav tik lieli. Vienlaikus laba ziņa uz vispārējā zvejas iespēju samazinājuma fona ir reņģu zvejas kvotas pieaugums Rīgas jūras līci par 11%, jo tajā zvejo tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki.

Saskaņā ar ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes lēmumu, Latvijai reņģu nozvejas kvota Baltijas jūras centrālajā daļā 2020.gadā saruks par 10% - līdz 4253 tonnām, savukārt reņģu nozvejas kvota Rīgas jūras līcī palielināsies par 11% salīdzinājumā ar šo gadu - līdz 18 539 tonnām. Tikmēr brētliņu zvejas iespējas Latvijai samazinājušās par 22% - līdz 29 219 tonnām, bet lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā samazinājusies par 5% - līdz 11 411 lašiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas