Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Latvijas lepnuma stāsts: Padarīt šo pasauli labāku

Nils Klints vada skautus un vāc materiālus par latviešu karavīriem.

"Bērni izaug un aiziet, kāds paliek un palīdz. Nils ir palicis. Savā vietā viņš ir jau no 1989. gada, kad bija viens no pirmajiem, kurš deva skautu solījumu," tā pieteikuma vēstulē projektam Latvijas lepnums 2017 par savu kādreizējo skautu vadītāju Nilu Klinti raksta Jānis Iklāvs – tagadējais Latvijas skautu priekšnieks. Viņš turpina: "Nils ir viens no latviešu skautisma stūrakmeņiem, kurš iestājas par to, lai jaunatne mīlētu savu valsti, novērtētu to, kas mums ir dots. Visus šos gadus viņš audzinājis lojālus valsts pilsoņus, cilvēkus, uz kuriem varēs paļauties grūtā brīdī, veidojis fiziski un psiholoģiski spēcīgu jaunatni, kura spējīga dzīvot pēc skautu desmit likumiem."

Nils Klints ir apbalvots ar Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas diviem augstākajiem apbalvojumiem – Baltās lilijas ordeni un Pelēkā vilka ordeni. "Es ticu Dievam, mīlu savu zemi un tautu," apliecina Nils. Viņa vadītā Rīgas 155. skautu vienība nākamgad svinēs 20 gadu dzimšanas dienu kopš tās atjaunošanas.

Robežšķirtne ar solījumu

Šogad Nils Klints bija skautisma simtgades nometnes Simtgades ugunskurs galvenais organizators. Tā bija lielākā nometne, kura pulcēja vairāk nekā 420 latviešu skautu un gaidu. Pērn Nils ierosināja veikt skautu un gaidu akciju Simts labie darbi Latvijai, kura aktīvi norisinās visās aptuveni 30 Latvijas vienībās. Viņš arī izveidojis muzeja cienīgu krājumu par skautiem pirms Latvijas okupācijas, par latviešu karavīriem Pirmajā un Otrajā pasaules karā, bet pirms 11 gadiem izveidojis āra apmācību centru Pelēkais vilks un strādā pie stacionāra nometņu centra izveides pie Kuldīgas.

Nils pats nāk no Kuldīgas puses. Paralēli brīvprātīgajam darbam ar skautiem viņš daudzus gadus vada komandas veidošanas kursus, dažādas nometnes. Tas bija 1987. gada 14. jūnijs, kad mammas brālis Nilu aizvedis uz Helsinki–86 rīkoto akciju ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. "Tas man bija svarīgs notikums. Mana vecāmāte un vecaistēvs bija izsūtītie, tēvs Sibīrijā dzimis. Jau padomju laikos man stāstīja to, par ko tajos laikos skaļi nerunāja," stāsta Nils. Trešās atmodas aizsākuma gadā kāds puisis Rīgā viņam parādījis brošūru kopijas par skautisma kustību Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. "Sapratu – jā, tā ir mana lieta – un pēc diviem gadiem devu skautu solījumu. Mūsu vadītājs bija Ainārs Modāns, kurš pirmais uzņēmās organizēt skautu nodarbības. Pie mums brauca trimdas latvieši, vadīja nometnes. Satikāmies toreizējā Mediķu namā pie Ziedoņdārza. Atceros, tajā laikā nebija auduma, no kura uztaisīt kaklautus, – atnāca Ainārs ar auduma baķi, paši ātri izgriezām kaklautus, apšuvām. Solījums man bija tāds intīms mirklis, kad tu apsoli būt uzticīgs Dievam, Latvijai, palīdzēt tuvākajam katrā brīdī, pildīt skautu likumus. Kā robežšķirtne, kad no vienkārša cilvēka kļūsti par skautu un apņemies pildīt solījumu," aizsākumu atceras Nils.

Pēc pāris gadiem Nils Klints jau pats sācis pulcēt jauniešus, kustībā aicinājis draugus, paziņas.Bija labi kopā būt. Sākumā tā bija interešu grupa, pēc tam jau tika dibināta vienība. Vācu grāmatas par skautu kustību, pētīju, kas skautiem jāapgūst. Mūsu virsmērķis ir skautu izaudzināt par lojālu un krietnu cilvēku. Es visaugstāk skautismā vērtēju tās iemaņas, ar kurām var palīdzēt cilvēkiem, – gan tehniskas zināšanas, gan vadītprasme, spēja orientēties nestandarta situācijās, plānot, strādāt komandā, kādreiz dzirdēt arī kritiku. Tās ir cilvēciskas īpašības, bet tā cilvēks iegūst izpratni par vērtībām, viņam izveidojas stabila vērtību sistēma," uzskata Nils.

Ik dienu labs darbs

Skauta vērtību sistēmas galvgalī ir mīlestība pret dzimteni. Tas ir arī ticības jautājums, jo ir dots solījums Dievam un Latvijai. Un tie ir labie darbi sabiedrībai, kas nav tikai skaļš sauklis, bet Nila Klints dzīves pozīcija. Katram skautam kaklautā ir mezgls, kas atgādina katru dienu izdarīt vismaz vienu labu darbu. "Jā, tas ir grūti, jo ne vienmēr vari būt ideāls. Es pats neesmu balts un pūkains, bet jācenšas. Skautisms un gaidisms ir labākā metode darbā ar jauniešiem, tas ir pierādīts gan pie mums, gan citur pasaulē," pārliecināts ir Nils.

Nometņu vadītājs strādājis ar dažādiem bērniem. "Ir viena daļa, ko sauc par zelta jaunatni, – gudri, mērķtiecīgi, tādi, kuriem svarīga piederība savai tautai un valstij un kuri pieaugušā vecumā paši strādā ar bērniem. Ir daļa jauniešu, kura apjukusi šajos globālajos procesos, un ir vēl viena daļa, kurus vecāki grib izveidot tā, lai viņu dzīve būtu labāka, bet faktiski savus bērnus sabojā – parādās augstprātība, nihilisms, viņi nav sagatavoti dzīvei," mūsdienu jaunatni raksturo Nils. Dažādu projektu ietvaros viņš ir sadarbojies ar SOS ciematiem, strādājis nepilngadīgo ieslodzījuma vietās, ar jauniešiem no krīzes skartām, arī šķirtām ģimenēm. "Citreiz atnāk mamma un prasa – lūdzu, izaudziniet manu dēlu par vīrieti! Diemžēl mēs to nevaram. Varam parādīt kādas iemaņas, bet nevaram aizstāt ģimeni," saka Nils. Tomēr īpašs ir gandarījums, kad apjukušu jaunu cilvēku izdodas pievērst veiksmīgākai dzīves pozīcijai.

"Šovasar satiku puisi, kurš kādreiz bija iesaistīts skautos un kuru tikai mūsu nometnes saturēja rāmjos. Puisim bieži bija darīšana ar policiju, mamma izmisumā, bet viena nometne bijusi kā lūzuma punkts, lai saprastu, ka dzīvei ir kāds cits piepildījums, ko iespējams realizēt," sava audzēkņa šovasar sacīto atstāsta Nils. Paldies Nilam vēlāk teikuši daudzi. To varbūt nepasacīja kāds puisis, kurš bija radis dzīvot ielas dzīvi, atradās uzraudzības iestāžu uzskaitē un šādiem jauniešiem organizētā nometnē demonstrējis nepakļaušanos komandas darbam, bet vēlāk notverts klaiņojam.

Piederības jautājums

Pašlaik Latvijas skautu un gaidu kustībā iesaistījušies aptuveni 800 jauniešu. Tas nav daudz, atzīst Nils Klints. «Mūsu sabiedrību ietekmējusi gan okupācija pagājušajā gadsimtā, gan vīrieša lomas maiņa sabiedrībā šajā gadsimtā. Skarbi, ja tauta vairs negrib strādāt ar saviem jauniešiem. Negribu nevienu apvainot, bet diemžēl mums ir maz tādu vīriešu, kuri būtu gatavi brīvprātīgi strādāt ar jaunajiem, saskatot nākotnē kaut ko vairāk nekā tikai mašīnu, naudu, «hokeju paskatīties» un «alu iedzert». Cilvēks ir daļa no sabiedrības, un kāds laiks no dzīves, manuprāt, ir jāvelta arī brīvprātīgajam darbam,» spriež Nils. Mūžīgās atrunas par laika trūkumu, viņaprāt, ir tikai atrunas: «Brīvprātīgā darba kultūra pie mums ir vissliktākajā situācijā Eiropā, pat Albānijā tā ir labāka. Tas ir rādītājs tam, ka sabiedrība ir sadrumstalota. Daļa genofonda cieta pagājušajā gadsimtā, daļa tautas ir aizbraukusi. Viss summējas. Tomēr, manuprāt, tas ir sapratnes, izpratnes un piederības jautājums. Tāpēc arī nav daudz skautu un gaidu.»

 

Latvijas lepnums 2017

  • Latvijas lepnuma kandidātus varēja pieteikt līdz 1. oktobrim, aizpildot pieteikuma anketu portālos Diena.lv un skaties.lv, kā arī sūtot vēstules uz [email protected] vai pa pastu, adrese: Latvijas lepnums, Andrejostas iela 23, Rīga, LV-1045
  • Latvijas lepnuma organizatori novērtēs pēc iespējas detalizētākus pieteikuma aprakstus. Balvas ieguvējus noteiks žūrija.
  • Šogad Latvijas lepnums notiek ar Rīgas brīvostas pārvaldes un VAS Latvijas dzelzceļš atbalstu.
  • Otrajos Ziemassvētkos Latvijas lepnuma 2017 godināšanas ceremoniju rādīs televīzijas kanālā TV3.
  • Viens no pieteikuma vēstuļu autoriem un viņa ģimene saņems speciālo balvu –  ielūgumu uz Latvijas lepnuma 2017 godināšanas ceremoniju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Aktuāli



2017. gada stāsti

Vairāk 2017. gada stāsti


2016. gada stāsti

Vairāk 2016. gada stāsti


2015. gada stāsti

Vairāk 2015. gada stāsti


2014. gada stāsti

Vairāk 2014. gada stāsti


2013. gada stāsti

Vairāk 2013. gada stāsti


2012. gada stāsti

Vairāk 2012. gada stāsti


2011. gada stāsti

Vairāk 2011. gada stāsti


Jaunumi

Vairāk Jaunumi