Laikraksts pieļauj, ka lēmuma loģika acīmredzot ir sekojoša: letālu pretgaisa aizsardzības un prettanku ieroču nosūtīšana uz Ukrainai neizprovocēs Krieviju, bet 28 lidmašīnas izprovocēs.
"The Wall Street Journal" norāda, ka šo atšķirību ir grūti analizēt, sevišķi, kad Pentagons arī apgalvo, ka Ukrainai nav nepieciešami iznīcinātāji, jo citi tās ieroči ir efektīvāki.
"Tātad mazāk letālu lidmašīnu nosūtīšana novedīs pie Trešā pasaules kara, bet ne ieroči, kas ir patiešām letāli?" jautā "The Wall Street Journal".
Laikraksts norāda, ka lielāka problēma šajā situācijā ir vēstījums, ko šī neveiksme sūta Putinam par NATO.
Uzticamas draudu atvairīšanas būtība ir likt pretiniekam noticēt, ka noteiktu darbību veikšana radīs atbildi. "Tik ārišķīgi nesūtot Ukrainai iznīcinātājus un sakot, ka iemesls ir bailes no eskalācijas, Baidens saka krievam, par ko viņam nav jāuztraucas. Tā vietā lai atturētu Putinu, Baidens ļauj Krievijas līderim atturēt ASV," secina "The Wall Street Journal".
Laikraksts norāda, ka līdzīgi Baidens rīkojies arī Afganistānā, pieprasot ātru spēku izvešanu līdz konkrētam datumam, lai neprovocētu talibus, kas bija gāzuši valdību.
"Rezultāts bija amerikāņu pazemojums, kas, iespējams, ietekmēja Putina lēmumu iebrukt Ukrainā," pieļauj "The Wall Street Journal".
Šomēnes Baidena administrācija apturēja plānoto ASV kodolraķetes izmēģinājumu, jo Putins paspēlējās ar kodoldraudiem.
"The Wall Street Journal" norāda, ka raķetes izmēģinājumam nebija nekāda sakara ar Ukrainu un Krievija par to zināja, bet Pentagons vienalga atcēla izmēģinājumu.
Tas ir vēl viens trieciens ASV atvairīšanas spēju ticamībai, secina "The Wall Street Journal".