Divus apgabalus Dienvidsudānā jau ir pārņēmis bads, un Heilija brīdināja, ka 5,5 miljoniem cilvēku – pusei valsts iedzīvotāju – draud "dzīvībai bīstams bads, ja nekas drīz nemainīsies".
"Mēs nedrīkstam gaidīt vairāk nāvju, vairāk pārvietošanas un vairāk postījumu, pirms mums būs drosme rīkoties," teica ASV vēstniece.
Kad Dienvidsudāna 2011.gadā ieguva neatkarību no Sudānas, bija cerības, ka jaunajā valstī būs miers un stabilitāte. Tomēr Dienvidsudāna 2013.gada decembrī ieslīga etniskā vardarbībā, kad dinku tautības prezidentam Salvam Kīram lojālie spēki sāka cīņu pret bijušā nueru tautības viceprezidenta Rieka Mačara atbalstītājiem.
2015.gada augustā tika parakstīta miera vienošanās, un pērn aprīlī tika izveidota nacionālās vienotības valdība, kurā Mačars ieņēma viceprezidenta amatu, tomēr pērn jūlijā sadursmes starp Kīra un Mačara piekritējiem izraisīja jaunu vardarbību. Bruņotajā konfliktā ir nogalināti desmitiem tūkstoši cilvēku, un 3,5 miljoni ir aizbēguši no savām mājām.
Martā ANO izmeklēšanā tika konstatēts, ka valstī notiek etniskā tīrīšana un pastāv nosacījumi genocīdam.
Heilija sacīja, ka sašķeltība ANO Drošības padomē ir izdevīga Dienvidsudānas valdībai.
Krievijas vēstnieka ANO vietnieks Pjotrs Iļjičovs apliecināja, ka Krievija ir pret sankciju pastiprināšanu, un sacīja, ka mieru "atnesīs nevis Drošības padomes ieroču embargo, bet mērķtiecīgi pasākumi civiliedzīvotāju atbruņošanai, kā arī karadarbības dalībnieku demobilizācijai un reintegrācijai".
"Mēs arī domājam, ka vajag uzklausīt reģiona valstu viedokļus, ka diskusijas par papildu ierobežojumu noteikšanu Džūbai būtu nelaikā," teica Iļjičovs.
Ķīnas vēstnieka ANO vietnieks Vu Haitao sacīja, ka "ir svarīgi, lai Drošības padome paustu pozitīvākus un entuziasma pilnākus vēstījumus".
Viņš uzsvēra, ka politisks risinājums ir vienīgais veids konflikta izbeigšanai, un pauda cerību, ka ANO, Āfrikas Savienība un astoņu valstu reģionālā organizācija Starpvaldību attīstības iestāde var kopīgiem spēkiem veicināt sarunas.