Pēc viņas teiktā, "Nord Stream 2" nav vienkārši ekonomisks projekts, bet "politisks Kremļa instruments, lai apietu Ukrainu un sašķeltu Eiropu".
"Vācijai un Eiropas Savienībai ir laiks izsludināt moratoriju šā cauruļvada būvei," uzsvērusi diplomāte. "Tas būs skaidrs vēstījums, ka Eiropai vairs nav pieņemama ilgstoša ļaunprātīga Krievijas izturēšanās".
Gāzesvada būvniecība ir gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.
Oktobrī ASV paplašināja sankcijas, lai liegtu pabeigt "Nord Stream 2" būvniecību, attiecinot tās arī uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus vai finansējumu iekārtu modernizēšanai vai uzstādīšanai uz "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītajiem kuģiem.
Pagājušajā mēnesī ASV Pārstāvju palātas un Senāta sarunvedēji vienojās piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie "Nord Stream 2" projekta.
Taču Krievija nolēmusi šonedēļ atsākt cauruļvadu likšanas darbus Baltijas jūrā, izmantojot pati savus kuģus, kuri gan nav tik labi aprīkoti kā rietumvalstu kuģi. Netiek atklāts, kurus kuģus paredzēts izmantot, bet Krievijas mediji ziņo, ka cauruļvaldu likšanas kuģis "Akademik Čerskij" no Kaļiņingradas apgabala devies virzienā uz Mukranas ostu Rīgenes salā, tikmēr Vismāras ostu atstājis kuģis "Fortuna".
Vācijas Jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra šonedēļ apliecināja, ka saskaņojusi cauruļvada būvdarbus līdz gadumijai un izskata pieteikumu darbiem no nākamā gada janvāra līdz aprīlim.
Jau ziņots, ka ASV demokrātu un republikāņu likumdevēji vienojušies par sankciju pastiprināšanu pret "Nord Stream 2" projektu, bet pirms to noteikšanas ASV vispirms konsultēsies ar partneriem Eiropā.
Likumprojekts arī paredz, par "Nord Stream 2" netiks noteiktas sankcijas pret Vācijas vai jebkādu citu ES valstu valdībām, Šveici, Norvēģiju, Lielbritāniju un pašu ES.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.