Turki grib "drošības zonu"
Kurdu vadītie Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) kontrolē plašu teritoriju Sīrijas ziemeļaustrumos no Eifratas upes līdz Irākas robežai. SDF ir bruņota koalīcija, kuras lielākais un spēcīgākais grupējums ir kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG). YPG ar ASV militāro atbalstu no gaisa un uz zemes no Sīrijas ziemeļaustrumiem padzina IV kaujiniekus, pie Turcijas robežas izveidojot de facto kurdu pārvaldītu neatkarīgu valsti.
NATO dalībvalsts Turcija YPG ir pasludinājusi par teroristisku grupējumu un Sīrijas atzaru Kurdistānas Strādnieku partijai, ar ko Ankara jau vairāk nekā trīsdesmit gadu karo Turcijas dienvidaustrumos. Tā kā Turcija SDF uzskata par draudu nacionālajai drošībai, tā jau ilgstoši ir kauninājusi ASV par militārās palīdzības sniegšanu kurdiem un brīdinājusi par iespēju iebrukt Sīrijas ziemeļaustrumos, lai tur izveidotu "drošības zonu", kas būtu brīva no SDF kaujiniekiem.
ASV prezidents Donalds Tramps pērn decembrī paziņoja, ka aptuveni 2000 amerikāņu īpašo uzdevumu vienības karavīru pilnībā pametīs Sīriju, taču līdz šim tas nenotika. Visticamāk, ka ASV karaspēka izvešana kavējās, jo Baltais nams vēlējās pārliecināt Turciju neuzbrukt Sīrijas kurdiem, kuru gūstā atrodas tūkstošiem bijušo IV kaujinieku, arī simtiem rietumvalstu pilsoņu. SDF ir brīdinājusi, ka turku iebrukuma gadījumā visi spēki tiktu novirzīti karadarbībai, tāpēc kurdi vairs neapsargātu cietumus, kuri ir pārpildīti ar IV kaujiniekiem.
ASV un Turcija augustā vienojās par buferzonas izveidi Sīrijas ziemeļaustrumos un SDF kaujinieku atkāpšanos no Turcijas robežas, taču NATO sabiedrotajām bija domstarpības par to, cik plašai vajadzētu būt šai "drošības zonai".
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 8. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Latgalīts
rekur
tlt