"Šī informācija ir slepena, taču [šī prakse] palīdzējusi novērst desmitiem teroristu uzbrukumu," Aleksandrs skaidroja Savienoto Valstu likumdevējiem, kuri izjautāja NSA vadītāju par plašu rezonansi izraisījušajām ziņām par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas metodēm, tostarp telefonsarunu noklausīšanos un izsekošanu internetā. Aleksandrs atklāja, ka izdevies novērst uzbrukumus, kas bija plānoti ne tikai ASV teritorijā, bet arī ārvalstīs.
Laikraksti The Washington Post un The Guardian savās publikācijās pirmie plašākai sabiedrībai atklāja, ka NSA ielauzusies interneta gigantu - tostarp Microsoft, Google, Facebook un Apple - serveros, lai iegūtu videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastu saraksti. NSA programma, kurai dots nosaukums PRISM, tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies, kļūstot par produktīvāko avotu slepenajiem izlūkošanas ziņojumiem, kas ik dienu tiek iesniegti personīgi prezidentam. PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.
Turklāt plašu rezonansi izsauca arī The Guardian raksts par spiegu aģentūras veikto masveida telefonsarunu noklausīšanos. Pirmo reizi šī informācija izskanēja pagājušajā nedēļā, kad The Guardian ziņoja, ka slepena ASV tiesa uzdevusi telekomunikāciju uzņēmumam Verizon nodot NSA miljoniem telefonsarunu ierakstu "metadatus". "Metadati" satur informāciju par abu sarunas partneru telefona numuriem, sarunas ilgumu, laiku, datumu un vietu. Taču, kā trešdien uzsvēra NSA vadītājs, aģentūrai ir nepieciešamas "pamatotas, skaidri izklāstītas aizdomas," lai tā varētu saņemt orderi šo datu tuvākai izpētei.
Jautāts, vai NSA var piekļūt datiem par tīmekļa lietotāju meklējumiem Google, Aleksandrs atbildēja apstiprinoši, gan uzsverot, ka šādā gadījumā nepieciešama tiesas atļauja.