"Risks zaudēt SKS ir lielāks, kad tajā nav cilvēku, nekā kad tajā ir cilvēki," ASV un Krievijas amatpersonu videokonferences laikā atzinis NASA SKS programmas vadītājs Maikls Safredini. "Riska pieaugums nav nenozīmīgs."
Pēc bezpilota kosmosa kuģa katastrofas 24.augustā Krievija pirmdien paziņoja, ka atliek nākamo pilotējamo lidojumu uz SKS vismaz uz mēnesi.
Krievijas pilotējamo kosmosa lidojumu programmas vadītājs arī brīdinājis, ka ieilgstot lidojumu pārtraukumam, SKS esošajiem sešiem astronautiem var nākties pamest Zemes orbītu, ņemot vērā viņu pārslodzi un apgādes problēmas.
Šobrīd SKS atrodas trīs Krievijas kosmonauti, kā arī divi amerikāņu un viens japāņu astronauts. Parasti SKS apkalpes locekļi orbītā uzturas sešus mēnešus.
Turpmākos lēmumus noteikts gan apkalpes drošība, gan "ļoti lielās investīcijas", kuras ASV un Krievija ieguldījusi SKS, norādījis Safredini.
Tomēr viņš piebildis: "Pieņemot, ka sistēmas turpina darboties, mēs staciju varam vadīt no zemes un uzturēt to orbītā nenoteiktu laiku."
SKS projektā bez ASV un Krievijas piedalās arī Eiropas, Japānas un Kanādas kosmosa pētniecības aģentūras.
SKS orbītā tika ievadīta 1998.gadā, un tolaik tika plānots, ka tā darbosies 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās, ka stacijas darbība tiks pagarināta un ilgs vismaz visu šo desmitgadi.
SKS evakuācija tika gatavota jau pēc ASV daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa "Columbia" katastrofas 2003.gadā, kurā gāja bojā septiņi astronauti, taču toreiz NASA tomēr izlēma atstāt stacijas komandu orbītā.
Šobrīd Krievija plāno nākamo pilotējamā kosmosa kuģa "Sojuz" startu veikt oktobra beigās vai novembra sākumā, lai gan iepriekš tas bija paredzēts 22.septembrī.