Obama "rīt (pirmdien) paziņos, ka viņš apstiprinājis līdz 250 papildu karavīru nosūtīšanu uz Sīriju", sacīja ziņu avots. Viņš piebilda, ka Obama pavēstīs par šo lēmumu savā runā gadatirgū Vācijas ziemeļu pilsētā Hannoverā pirms tikšanās ar Eiropas līderiem.
ASV karavīriem Sīrijā ir mandāts konsultēt un atbalstīt Sīrijas nemierniekus un spēkus, kas cīnās pret džihādistu grupējumu Islāma valsts.
Obama pašlaik ir ieradies Vācijā uz sarunām ar tās kancleri Angelu Merkeli, un tām pirmdien pievienosies Francijas, Itālijas un Lielbritānijas politiskie līderi. Šīs sarunas, kas sasauktas pēc Obamas lūguma, koncentrēsies uz cīņu pret Islāma valsti.
"Prezidents ir autorizējis vairākus soļus atbalsta palielināšanai mūsu partneriem reģionā, tostarp Irākas drošības spēkiem, kā arī vietējiem Sīrijas spēkiem, kuri cīnās pret Islāma valsti,” sacīja ASV administrācijas amatpersona.
Obama svētdien preses konferencē Vācijā aicināja Sīrijas konflikta puses atgriezties pie sarunu galda un “atjaunot” pamieru, kas panākts ar starptautisku starpniecību.
Baltā nama administrācija uzskata, ka šis pamiers ir vienīgā izeja no piecus gadus ilgušās karadarbības Sīrijā.
"Aizvadītās nedēļas sākumā es runāju ar [Krievijas] prezidentu Vladimiru Putinu, lai mēģinātu pārliecināties, ka mēs varam atjaunot karadarbības pārtraukšanu," Obama sacīja kopīgā preses konferencē ar Merkeli.
Vienlaikus ASV prezidents norādīja, ka neatbalsta ideju par "droša patvēruma zonu" izveidi bēgļiem Sīrijā, un skaidroja to nevis ar ideoloģiskiem, bet praktiskiem apsvērumiem, jo uzskata, ka tam būtu vajadzīgs nopietns militārs ieguldījums. Pēc Obamas teiktā, viņš un viņa padomnieki vairākārt izskatījuši tādu iespēju, bet šie plāni atzīti par nereāliem.
Iepriekš intervijā britu raidsabiedrībai BBC Obama noraidīja ASV spēku nosūtīšanu uz Sīriju, uzsverot, ka šīs valsts problēmas nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem vien. "Tā būtu kļūda, ja ASV vai Lielbritānija (..) nosūtītu sauszemes spēkus un gāztu [Sīrijas prezidenta Bašara] Asada režīmu," viņš izteicās.
Kā intervijā atzina ASV prezidents, viņš nedomā, ka džihādistu grupējums "Islāma valsts" varētu tikt sakauts atlikušajos deviņos viņa pilnvaru termiņa mēnešos, tomēr cer, ka izdosies "palēnām sašaurināt telpu, kurā tas darbojas".