Laikraksta tīmekļa vietnē publicētā rakstā Bezoss skaidro, ka, samazinoties uzticībai ziņu medijiem, ir jāveic pasākumi, lai novērstu apsūdzības par neobjektivitāti.
"Atbalsta apliecinājumi prezidenta amata kandidātiem patiesībā rada priekšstatu, ka nav objektivitātes. Priekšstatu, ka nav neatkarības. To izbeigšana ir principiāls lēmums," norāda Bezoss.
"Washington Post" redakcija deklarējusi atbalstu kandidātiem lielāko daļu no pēdējām četrām desmitgadēm. Tie visi bijuši demokrāti. Tomēr pirms šīm vēlēšanām laikraksts atbalstu formālas deklarācijas veidā nepaudīs.
Bezoss arī noliedz apsūdzības, ka šo lēmumu pieņēmis personisku labumu gūšanas nolūkā, noraidot bažas par miljardiera kosmosa kuģu uzņēmuma "Blue Origin" izpilddirektora tikšanos ar Trampu paziņojuma dienā.
"Es arī vēlos skaidri pateikt, ka šeit nav nekāda veida "quid pro quo". Par šo lēmumu nevienā līmenī nenotika konsultācijas ar kampaņu vai kandidātu," norāda Bezoss.
Nedz kampaņa, nedz kandidāts par to netika informēti.
Bezosam līdzās "Washington Post" pieder virkne citu uzņēmumu, un dažiem no tiem ir lieli līgumi ar ASV valdību.
Piektdien paziņotais "Washington Post" lēmums izpelnījās daudzu cilvēku, arī paša laikraksta abonentu, kritiku.
Pirmdien Nacionālais Sabiedriskais radio ( NPR), atsaucoties uz avotiem, vēsta, kopš paziņojuma pieņemšanas "Washington Post" zaudējis 200 000 digitālo abonentu, kas ir 8% no kopējā abonentu skaita.
Pirms "Washington Post" par lēmumu nedeklarēt savu atbalstu kādam no kandidātiem paziņoja "Los Angeles Times".