Aizsardzības izdevumu pieaugums bijis īpaši straujš pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kas radīja centienus nodrošināties pret potenciālu Krievijas apdraudējumu NATO Eiropas valstīm, sevišķi tām, kas robežojas ar Krieviju, vēsta Associated Press. "Eiropieši dara vairāk savas kolektīvās drošības labā nekā vēl pirms dažiem gadiem," teica J. Stoltenbergs.
Viņš atgādināja arī, ka līdz šim ir bijis pamatoti vairāku ASV administrāciju pārmetumi, ka sabiedrotie aizsardzībai tērē pārāk maz, taču tagad tas mainoties. Vislielākie pārmetumi šajā ziņā ir izskanējuši no bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa, kurš vēlēšanu kampaņas runā februārī paziņoja, ka savulaik brīdinājis sabiedrotos NATO, ka mudināšot Krieviju darīt, ko tā vēlas ar NATO valstīm, kas neatvēl aizsardzībai pietiekami.
Proporcionāli vislielāko daļu aizsardzībai no NATO valstīm tērē Polija (4,12% no iekšzemes kopprodukta), Igaunija (3,43%), ASV (3,38%), Latvija (3,15%) un Grieķija (3,08%). Vismazāk – Kanāda, Beļģija, Luksemburga, Slovēnija un Spānija, raksta Politico. Pirmo reizi 2% slieksni pārkāpusi Vācija, Nīderlande, Norvēģija un Turcija.