Tramps pieslejas Reiganam
Izraēla ebreju apmetnes pārsvarā palestīniešu apdzīvotajā Rietumkrastā un Austrumjeruzalemē sāka būvēt pēc šo teritoriju okupēšanas 1967. gadā Sešu dienu kara laikā. Starptautiskā sabiedrība, tajā skaitā ANO un Eiropas Savienība (ES), tās uzskata par nelikumīgām.
Pašlaik aptuveni 600 tūkstoši ebreju dzīvo 140 apmetnēs, kas kopš okupācijas sākuma uzbūvētas Izraēlas okupētajās teritorijās, raksta BBC. Palestīnieši uzstāj, ka ebreju apmetnes jāaizvāc, jo to atrašanās zemē, ko viņi redz kā savu nākotnes valsti, padara par neiespējamu šādas valsts nodibināšanu.
1978. gadā ASV prezidenta Džimija Kārtera administrācija pieņēma pozīciju, ka ebreju apmetnes okupētajās teritorijās ir neatbilstošas starptautiskajiem likumiem. 1981. gadā toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans apšaubīja sava priekšgājēja nostāju, paziņojot, ka ebreju apmetnes "nav nelikumīgas". Tajā pašā laikā Reigana retorika attiecībā uz apmetnēm bija ļoti stingra, un viņš pieprasīja Izraēlai iesaldēt to turpmāku būvniecību.
Iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija stingri uzstāja uz to, ka Izraēlas okupētajās teritorijās uzbūvētās ebreju apmetnes ir nelikumīgas saskaņā ar starptautiskajiem likumiem, kā arī mudināja pārtraukt apmetņu paplašināšanu. Viens no Obamas administrācijas pēdējiem lēmumiem 2016. gada beigās bija izbeigt ASV gadu desmitiem piekopto politiku, uzliekot veto ANO Drošības padomes rezolūcijām, kas aicināja izbeigt nelikumīgo ebreju apmetņu celtniecību.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pirmdien paziņoja, ka Trampa administrācija pieslienas Reigana nostājai attiecībā uz ebreju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 20. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nieva
Emigrants
Pareizaisjautājums