Atsaucoties uz anonīmām amatpersonām pretizlūkošanas dienestos un slepeniem pretizlūkošanas ziņojumiem, laikraksts vēsta, ka Al Qaeda Jemenas atzars mēģina iegūt milzu daudzumu rīcina augu, no kura sēklām un pogaļām tiek iegūta inde, kas ir seštūkstoš reižu spēcīgāka par cianīdu. Lai nogalinātu pieaugušu cilvēku, pietiek ar septiņdesmit mikrogramiem šīs vielas. Šāds daudzums rīcina ir pielīdzināms vienam sāls graudiņam.
New York Times vēsta, ka acīmredzot plānots indi ievietot nelielās sprādzienbīstamās ierīcēs, kas eksplodējot izplata rīcinu, kas ir balta pulverveida viela, kas ir nāvējoša to pat nedaudz ieelpojot vai indei nonākot asinsrites sistēmā. Spridzekļus esot plānots novietot tādās ļaužu pilnās vietās kā lielveikali vai lidostas.
Par draudiem pērn informēja ASV prezidentu Baraku Obamu un viņa augsta ranga padomniekus drošības jautājumos. Kopš tā laika viņiem nepārtraukti tiek sniegta jaunākā informācija, tomēr augsta ranga ASV amatpersonas New York Times atklājušas, ka pagaidām nav ziņu, ka uzbrukumi tiks īstenoti tuvākajā laikā.
Laikraksts norāda, ka rīcina izmantošana ir ierobežota, jo ķīmiskais ierocis zaudē savas nāvējošās īpašības sausumā un tiešos saules staros, bet tieši šādi apstākļi valda Jemenā. Turklāt rīcīnu nevar tik viegli absorbēt caur ādu kā citas vielas, kas ietekmē cilvēka nervu sistēmu.
Augsta ranga amatpersonas atzīst, ka rīcins bija viena no vielām, kas pērn oktobrī tika atklāta kravā, kuras galamērķis bija Čikāga. Slepena specvienība printeru kasetņu kravā atrada paslēptas indes, vēsta New York Times.
Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka specvienība draudu novēršanā sadarbojās ar Saūda Arābijas amatpersonām un Jemenas izlūkdienestu aģentiem. Al Qaeda Jemenas atzars, jo īpaši Jemenā bāzētais teroristu grupējums Al Qaeda Arābijas pussalā tiek uzskatīts par īpašu draudu ASV un ASV interesēm ārvalstīs.
Faktiskais Jemenas valdības sabrukums ir paplašinājis Al Qaeda kontroli valstī un nostiprinājis tas sadarbību ar Somālijas islāmistu grupējumu Al Shabab.
Rīcins kļuva pazīstams 1978. gadā, kad slepenie aģenti Londonā ar to nogalināja bulgāru disidentu Georgiju Markovu. Disidentam aģenti no lietussarga iešāva kājā ar rīcinu saindētu lodīti.
Šī inde nonāvē šūnu, apturot tajā proteīnu sintēzi. Pietiek, ja šūnas sieniņai cauri izkļūst kaut vai tikai viena rīcina molekula. Militāristi interesi par šo toksīnu izrādījuši jau kopš Pirmā pasaules kara.
Sākotnējie saindēšanās simptomi līdzinās gripas simptomiem. Aptuveni dienu pēc indes nokļūšanas organismā cilvēkam sākas drudzis, klepus un kuņģa darbības traucējumi. Pakāpeniski rodas plaušu, aknu un nieru darbības traucējumi, un trīs līdz piecu dienu laikā var iestāties nāve. Ja cilvēkam izdodas pārvarēt šīs kritiskās dienas, ir cerības uz izveseļošanos.
Rīcinu ir vieglāk iegūt nekā Sibīrijas mēri vai botulīnu, jo rīcina augus var viegli izaudzēt un ikviens ķīmijas fakultātes absolvents spētu no tiem iegūt indi.
Tāpat kā minētos divus bioloģiskos ieročus, rīcinu var pārvērst izsmidzināmā pulverī, lai to varētu izplatīt, piemēram, ielās, metro sistēmā vai ļaužu pilnā sporta stadionā, taču šādā formā tas nav sevišķi efektīvs.