Publikācijā Kā mēs pārveidosim Baltijas reģionu, kuram Krievijas propagandas veidojumiem bieži vērojamā manierē nav norādīti autori, ir viens no detalizētākajiem apkopojumiem par Krievijai vēlamajiem soļiem Baltijas reģionā, kurā pausts atbalsts Kremļa propagandas ruporu bieži tiražētajam uzskatam, ka Baltijas valstis neesot pilntiesīgas valstis, kā arī tiek sētas bailes par katras Baltijas valsts sadalīšanu.
Publikācija sākas ar apsūdzībām Baltijas valstīm, apgalvojot, ka tās izvērš entisku cīņu pret krievu tautības cilvēkiem, esot atbalstījušas čečenu separātistus 1990. gadā un mūsdienās atbalsta Ukrainas separātistus. Nepamanītas nav NATO organizētās militārās mācības Baltijā, piesaucot "teritoriālas pretenzijas" pret Krieviju. Pretēji Baltijas valstu valdību paustajam un uzskatiem Rietumos, šajā Sputnik Pogrom publikācijā rakstīts, ka "Baltijas reģiona valstis nav monolītas, katrai ir sava brūces, ko Krievija ne tikai var, bet ko tai vajag saasināt, lai pilnībā reformētu politisko telpu atbilstoši Krievijas interesēm, iztiekot bez kara vai sadursmes ar NATO".
Propagandas izdevums izklāsta, ka līdz ar šīm izmaiņām jāpalielina Baltijas valstīs dzīvojošo krievvaldīgo tiesības, kas "Tallinā, Rīgā un Viļņā tikušas apspiestas", attiecīgi pielāgojot "teritoriju pārveides plānus", balstoties uz konkrētu teritoriju populācijas etnisko sastāvu.
Turpmākajā izklāstā pausts, ka Baltijas valstu teritorijās īstenojama izveidoto atsevišķo apgabalu "reģionāla autonomija vai pašpārvalde", tādējādi nosakot "neatkarību no pārējās valsts". Identiski Krievijas intereses īstenotas Ukrainas teritorijās Krimā un Sevastopolē vai arī ar atbalstu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarībai no Gruzijas, uzsver analītiķis Pols Goubls.
Attiecībā uz Latvijas teritoriju šajā plānā iezīmēta atsevišķa Latgales un Kurzemes reģionu nodalīšana, līdzīgas darbības, saskaņā ar izklāstu, ieviešamas arī Lietuvā un Igaunijā. Publikācijā minēta pat vietvārdu nosaukumu pārdēvēšana, piemēram, Ventspili pārsaucot par Vindaru utt.
Tāpat Goubls uzsver - kā viena no šīs politikas veiksmīgas potēšanas iespējām Latvijā minētas daudzās starpetniskās laulības, vairumā gadījumu ar krievvalodīgajiem. Savukārt Igaunijā tas nebūtu tik vienkārši, jo tur ir daudz mazāk starpetnisko ģimeņu, tāpat šajā valstī mazāk ļaužu zina krievu valodu.
Realitātē Maskavai šajā publikācijā izklāstītos soļus nebūtu reāli īstenot, taču jāuzsver plānu detalizācija, kas norāda, ka Krievijā ne viens vien tiek nodarbināts šādu ideju izstrādē par Baltijas valstu - NATO dalībvalstu - dezorganizēšanu, izmantojot tā dēvēto maigo varu un citus līdzekļus. Šāda veida publikācija arī rada bažas, ņemot vērā, ka Maskava savās interesēs īsteno reģionalizācijas resursu citās valstīs, secina pētnieks.
Goubls ir ASV analītiķis, rakstnieks un žurnālists, profesors Pasaules politikas institūtā Vašingtonā. 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā viņš bija toreizējā ASV valsts sekretāra Džeimsa Beikera padomnieks Padomju Savienības etniskajos jautājumos.
Goubla pētniecības lauks saistīts ar padomju un postpadomju telpas izpēti. Viņš ir rediģējis vairākas grāmatas par etniskajiem jautājumiem bijušajās Padomju Savienības valstīs, publicējis vairāk nekā 150 rakstu par etniskiem un pilsonības jautājumiem. Viņš jau iepriekš brīdinājis Baltijas valstis par Krievijas taktiku situācijas ietekmēšanai Baltijā un iespējām šo ietekmi mazināt.
Par savu darbību, veicinot Baltijas valstu neatkarību, Goubls ieguvis vairākus apbalvojumus, tostarp Triju Zvaigžņu ordeni.
MM
vecis
Redziet!