Lietuvas Veselības ministrija aicinājusi mediķus izmantot anonīmu uzticības tālruņa līniju, lai ziņotu par psiholoģisko vardarbību kolektīvos. Uz tām ārstniecības iestādēm, par kurās pastāvošajām problēmām tiks ziņots pa šo tālruni, paredzēts nosūtīt mobilo ekspertu grupu, kura tiksies un runās gan ar iestādes vadību, gan kolektīvu un centīsies atrast šīm problēmām risinājumu.
Ministrija sākusi arī atklātas konsultācijas ar Valdības kanceleju par iespējām uzlabot ārstniecības iestāžu mikroklimatu, psihosociālos darba apstākļus un attiecību kultūru.
"Darbā nav vietas psiholoģiskam teroram un līdzīgām parādībām. Lai ar to tiktu galā, mums jārunā skaļi, jāizravē daudzu gadu garumā iesakņojušās sliktās tradīcijas, tādēļ aicinu visus mediķus runāt atklāti, ja darbā notiek tādas lietas," uzsvēris veselības ministrs Aurēlijs Verīga.
Trešdien mediķu problēmām pievērsās arī Seima pašnāvību un vardarbības novēršanas komisija, kas tikās ar lielo Lietuvas slimnīcu vadību.
Kā komisijas sēdē pastāstījusi Republikāniskās Viļņas universitātes slimnīcas vadītāja Jeļena Kutkauskiene, kas šo amatu ieņem kopš vasaras vidus, pēc traģiskās jaunā ārsta pašnāvības slimnīcas darbiniekiem konsultācijas sniedz psihologi, nodaļu vadītājiem tiek organizētas komandas darba mācības, bet psihologi ieteikuši aptuveni pēc pusgada, kad spriedze būs atslābusi, visā slimnīcā veikt psihoemocionālā riska izvērtēšanu.
Viļņas universitātes Santaras klīniku vadītājs Felikss Jankevičs norādījis, ka šai ārstniecības iestādē darbojas septiņi psihologi un universitātē ir arī īpašs medicīnas studentu psihologs, jo mediķi saskaras ar īpaši augstu izdegšanas risku gan studiju laikā, gan darbā.
"Runājot par visām šīm negācijām, bezgala svarīga ir vadītāju attieksme pret jauniešiem, rezidentiem, jaunajiem mediķiem, kuri atnāk strādāt. Domāju, lielākā daļa vadītāju saprot, ka tā ir liela vērtība," viņš sacījis.
Veselības ministra vietnieks Aļģirds Šešeļģis atzinis, ka nevar acumirklī atbildēt uz komisijas deputātu jautājumu, vai būtu iespējams nodrošināt katrā ārstniecības iestādē vismaz pa vienam psihologam, kurš palīdzētu mediķiem, jo slimnīcām ir dažāda pakļautība un attiecībā uz rajonu slimnīcām par to būtu jākonsultējas gan ar pašām ārstniecības iestādēm, gan pašvaldībām.
Reaģējot uz ziņu par jauna Republikāniskās Viļņas universitātes slimnīcas traumatologa ortopēda pašnāvību, Lietuvas mediji pēdējā laikā pievērsušies jautājumam par psiholoģisko klimatu ārstniecības iestādēs, lielo darba slodzi un emocionālās izdegšanas risku, īpaši tajās specialitātēs, kurās ārstiem jārēķinās ar nakts dežūrām un jāveic sarežģītas, atbildīgas operācijas.
Pravietisnejaukais