Viņa norādīja, ka Latvija ir informēta par Krievijas interesi rīkot vēlēšanas savas vēstniecības telpās. Patlaban notiek Baltijas valstu ārlietu ministru un ārlietu dienestu darbs pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nostājas vēlēšanu kontekstā.
"Mēs jebkurā gadījumā nosodām [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīma rīkotos autoritāros pasākumus. Mēs plānojam nākt klajā ar trīs valstu saskaņotu rīcību šajā jautājumā. Plānots, ka tam jānotiek tuvākajā laikā, jo starp Baltijas valstīm notiek intensīvas konsultācijas," žurnālistiem sacīja premjere.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvija nosoda Krievijas centienus rīkot prezidenta vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās. Ministru prezidente akcentēja, ka Ukraina ir vienota teritorija, un nav pieļaujams, ka Ukrainā notiek citas valsts politiski procesi, piemēram, vēlēšanas.
LETA jau rakstīja, ka, konsultējoties ar kompetentajām institūcijām un starptautiskajiem partneriem, patlaban tiek vērtēta Krievijas interese rīkot prezidenta vēlēšanas savas vēstniecības telpās Latvijā, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
Viņa apstiprināja, ka Latvijas pagaidu pilnvarotā lietvede 6.februārī bija Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bija Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.
LETA jau rakstīja, ka Krievijas Ārlietu ministrija 6.februārī izsaukusi visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu "sabotāžu". Maskava apsūdzējusi Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi.
"Baltijas valstu pilnvarotie lietveži Maskavā tika izsaukti uz Krievijas Ārlietu ministriju, ņemot vērā atbilstošas atbildes trūkumu (..) uz atkārtotiem Krievijas aicinājumiem garantēt drošību martā notiekošo prezidenta vēlēšanu laikā," teikts ministrijas paziņojumā.
Maskava pieprasa, lai Baltijas valstis īstenotu "visus nepieciešamos pasākumus", kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos "no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām".
"Ja sabotāža turpināsies, mēs apņēmīgi rīkosimies," draud ministrija.
Kā ziņots, tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde pašreizējā diktatora Vladimira Putina leģitimitātes kārtējai apliecināšanai, notiks no 15. līdz 17.martam.
Saskaņā ar neatkarīgo tīmekļa izdevumu "Meduza" un "Vjorstka" ziņām, Kremlis amatpersonām izvirzījis uzdevumu nodrošināt, lai par Putinu būtu nobalsojuši vismaz 80% vēlētāju.
Pat nerēķinoties ar ierastajām manipulācijām ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, nav ne mazāko šaubu, ka Putins kārtējo reizi tā dēvētajās vēlēšanās "uzvarēs", paliekot amatā vismaz līdz 2030.gadam, jo Krievijā jau sen nepastāv nekāda reāla opozīcija un visi vērā ņemamie opozīcijas līderi vai nu bijuši spiesti atstāt valsti vai ielikti cietumā.