Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka arī nākamajā EP sasaukumā visplašākā pārstāvniecība būs divām tradicionāli lielākajām parlamenta politiskajām frakcijām - Eiropas Tautas partijas grupai (EPP) un Sociāldemokrātu aliansei (S&D). Tomēr lielāka eiroskeptisko un radikālo spēku klātbūtne var būtiski ietekmēt likumdošanas procesu.
Saskaņā ar iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem vairāk nekā pusi no 751 deputātu vietas nākamajā EP sasaukumā aizņems centriski labējie EPP un centriski kreisie S&D politisko grupu pārstāvji. Tomēr abu ietekmīgāko grupu pārstāvniecība parlamentā ir samazinājusies. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka turpmāk EP būs par 15 deputātiem mazāk nekā līdz šim.
Ir skaidrs, ka jaunajā EP strādās ievērojami vairāk eiroskeptiski un labēji vai kreisi radikāli noskaņotu politiķu, kuru pārstāvētie spēki virknē valstu ir guvuši neredzētus panākumus. Par vēsturiskiem ir jāatzīst eiroskeptiskā britu politiķa Naidžela Farādža vadītās Lielbritānijas Neatkarības partijas iegūtie 27% balsu un Nacionālās frontes saņemtie 25%.
Nacionālās frontes līdere Lepena pēc uzvaras vēlēšanās paziņoja, ka franči vēlas redzēt citādu ES. "Tauta ir runājusi skaidri un skaļi. Franči vairs nevēlas, ka viņus vada kāds ārpus mūsu robežām - neievēlēti ES komisāri un tehnokrāti. Viņi vēlas būt pasargāti no globalizācijas un atgūt varas grožus pār savu likteni," Lepenu citē The Wall Street Journal.
Lielbritānijas konservatīvais premjers Deivids Kamerons, kura vadītā partija ierindojās trešajā vietā, paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ataino sabiedrības "vilšanos ES". Viņš gan noraidīja iespēju pārcelt uz ātrāku laiku paša ierosināto referendumu, kurā briti lemtu, vai palikt ES sastāvā. Kamerons solījis sarīkot referendumu 2017. gadā, ja Konservatīvā partija uzvarēs nākamā gada parlamenta vēlēšanās.
Analītiķi prognozē, ka eiroskeptiskie un radikālie spēki neiegūs pietiekami daudz deputātu vietu, lai bloķētu EP virzītos likumprojektus, tomēr tiem būs ievērojami lielākas iespējas pasniegt savas idejas.
"Viņiem dos vairāk laika debatēs, viņi iegūs vietas atsevišķās EP komisijās, kas nozīmē, ka viņu rīcībā būs lielāka platforma, lai nodotu savu vēstījumu vēlētājiem," Sarejas Universitātes Eiropas politikas pētnieks Saimons Ašervuds sacīja CNN.
Viņam pievienojas arī sabiedriskās organizācijas VoteWatch vadītājs Doru Frantesku, kurš domā, ka tā saucamie Eiropas politikas autsaideri caur EP iegūs redzamāku pozīciju, lai ietekmētu politisko procesu dzimtenē.
Ašervuds gan atgādina, ka šīs partijas vieno tikai un vienīgi nepatika pret Briseles birokrātiju. "Viņi ir vienoti nepatikā pret ES, bet nespēj vienoties par to, kas viņiem patīk," domā politologs.
Plašāk lasiet Ulda Ķezbera rakstā EP būs vairāk eiroskeptiķu otrdienas, 27.maija, laikraksta Diena 10.lpp.!