Mediju grupas jau sen apgalvo, ka to saturs dod peļņu tādām platformām kā "X", "Facebook" un "Google", un uzskata, ka tām būtu jāsaņem daļa no šīs peļņas. Mediju organizāciju centienus panākt, lai tehnoloģiju giganti maksā par ziņām, sekmēja 2019.gadā pieņemtā ES direktīva par blakustiesībām, un "Google" un "Facebook" galu galā piekrita maksāt dažiem Francijas plašsaziņas līdzekļiem.
Taču aģentūra AFP apsūdzēja uzņēmumu "X" pa atteikšanos iesaistīties diskusijās par blakustiesībām un paziņoja, ka iesniegusi prasību tiesnesim Parīzē. AFP vēlas iegūt no "X" datus, kas ļautu Francijas ziņu aģentūrai aprēķināt taisnīgu kompensācijas apmēru.
AFP uzsvēra, ka negrasās piekāpties un turpinās izmantot atbilstošus juridiskos līdzekļus pret katru platformu, lai nodrošinātu taisnīgu ziņu satura koplietošanas rezultātā radītās vērtības sadali.
"X" īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kas pērn iegādājās tviteri par 44 miljardiem dolāru un nesen pārdēvēja to par "X", nodēvēja AFP ierosināto tiesas prāvu par dīvainu.
Lai gan Francijā mediju grupas ir guvušas dažas uzvaras, lielie tehnoloģiju uzņēmumi citos reģionos ir sīvi pretojušies pārmaiņām.
Kompānija "Meta" šonedēļ bloķēja sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Kanādā iespēju redzēt ziņu organizāciju ierakstus saistībā ar likumu, kas nosaka kompensāciju par saturu. Tehnoloģiju gigants "Google" ir draudējis veikt līdzīgus pasākumus. "Meta" un "Google" iebilda pret līdzīgiem priekšlikumiem arī Austrālijā.
Abi uzņēmumi dominē tiešsaistes reklāmā un tiek vainoti naudas aizplūšanā no tradicionālajām ziņu organizācijām, vienlaikus izmantojot to saturu bez maksas.