Turklāt slovāki, kas vēl līdz nesenai pagātnei bija vieni lielākajiem eirooptimistiem, sūdzas, ka pēc eiro ieviešanas cenas viņu valstī ir krasi cēlušās, kas pasliktinājis viņu dzīves līmeni.
"Kopš es pirms diviem gadiem atvēru savu veikaliņu, es visu laiku cīnos, lai savilktu kopā galus. Cenas kopš eiro ieviešanas ir cēlušās tik krasi! Pēc tam, kad Slovākijā šāgada sākumā tika paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), es sāku apsvērt sava biznesa slēgšanu. Eiro man ir nesis vilšanos," aģentūrai AFP atzina 54 gadus vecā galvaspilsētas Bratislavas iedzīvotāja Katarina Malcovičova, kura savā veikaliņā tirgo tradicionālos slovāku konditorejas izstrādājumus.
Pašlaik Slovākija, kas eiro ieviesa 2009.gada sākumā, izpildot stingros Māstrihtas kritērijus, ir otrā nabadzīgākā eiro zonas valsts aiz Igaunijas. Vidējā bruto alga Slovākijā ir 760 eiro (534 lati), un šajā valstī ir reģioni, kuros trešdaļa ļaužu ir bez darba.
Vairāki Slovākijas politiķi asi iebilst pret šīs valsts dalību tā dēvētajā eirozonas glābšanas jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fondā, norādot, ka nabadzīgie slovāki nevar atļauties maksāt par Grieķijas un citu finansiāli nedisciplinēto bagātāko eiro zonas valstu kļūdām.
Viņu nostāja sasaucas ar jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām, kas liecina, ka tikai 38% Slovākijas iedzīvotāju atbalsta valsts dalību EFSF.
Slovākijas parlamenta spīkers Rihards Sulīks paziņojis, ka šīs valsts parlaments par EFSF kapacitātes palielināšanu, balsošot, ātrākais, decembrī, tāpēc fonds var nesākt darboties līdz pat nākamā gada februārim, jo tam nepieciešams visu eiro zonas dalībvalstu atbalsts.
Pastāv arī iespēja, ka Slovākijas parlaments nobalsos pret EFSF apmēra palielināšanu, jo premjerministres Ivetas Radičovas vadītajai labēji centriskajai koalīcijai parlamentā nav pietiekams balsu skaits, ja tā nesaņems koalīcijā ietilpstošās Sulīka pārstāvētās partijas "Brīvība un solidaritāte" atbalstu.
Tādējādi, lai ratificētu līgumus par EFSF apmēra palielināšanu, koalīcija, kas kontrolē 79 no 150 balsīm parlamentā, būs spiesta prasīt lielākās opozīcijā esošās partijas "Virziens - sociāldemokrātija (Smer - sociálna demokracia, Smer) atbalstu. Tomēr "Smer" priekšsēdētājs un bijušais premjers Roberts Fico paziņojis, ka viņa partija līgumus atbalstīs tikai tad, ja par tiem vienoti balsos koalīcijas partijas.
Slovākija bija vienīgā eirozonas valsts, kas pagājušā gada pavasarī atteicās piedalīties 110 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanā finanšu krīzē nonākušajai Grieķijai.