Albēra Kamī nāvē, iespējams, vainojama padomju VDK

102 kilometru attālumā no Prīzes automašīna, kurā Kamī brauca kopā ar savu draugu Mišelu Galimāru, nobrauca no apledojuša ceļa un ietriecās kokā. Kamī kabatā atrada neizmantotu vilciena biļeti uz Parīzi - pēc Ziemassvētku brīvdienām Provansā rakstnieks grasījās atgriezties Francijas galvaspilsētā kopā ar savu sievu un bērniem, taču pēdējā brīdī piekrita Galimāra piedāvājumu braukt kopā ar viņu automašīnā. Kamī nomira avārijas vietā, savukārt Galimārs - pēc trīs dienām.Ilgus gadus nevienam neradās aizdomas, ka Kamī nāve nebija traģisks nelaimes gadījums. Tomēr saskaņā ar "Corriere della Sera" teoriju katastrofā vainojami padomju specdienesti. Šādu versiju izvirzījis itāļu dzejnieks Džovani Kateli, kas čehu dzejnieka un tulkotāja Jana Zabranas dienasgrāmatā pamanīja kādu fragmentu, kas nebija iekļauts itāļu tulkojumā.Šajā fragmentā Zabrana raksta, ka Kamī avāriju sarīkoja padomju VDK. "Esmu dzirdējis kaut ko ļoti savādu no vīrieša, kas daudz ko zina un kuram ir ļoti nopietni informācijas avoti. Pēc viņa vārdiem, incidentu, kas maksāja Albēram Kamī dzīvību, sarīkoja padomju spiegi. Viņi sabojāja vienu no riepām ar kādu sarežģītu instrumentu, kas caurdūra to, automašīnai braucot lielā ātrumā."Pēc Zabranas vārdiem, PSRS ārlietu ministrs "Šepilovs pats izdeva rīkojumu". "Tā bija reakcija uz žurnālā "Le Franc Tireur" 1957.gadā martā publicēto rakstu, kurā Kamī paziņoja, ka Šepilovs ir atbildīgs par notikumiem Ungārijā."Šajā rakstā Albērs Kamī nosauca Ungārijas 1956.gada sacelšanās apspiešanu par Šepilova asinspirti."Corriere della Sera" norāda, ka gadu vēlāk PSRS vadībai neiepatikās Kamī publiskais atbalsts Borisam Pasternakam, kas padomju varas spiediena dēļ bija spiests atteikties ko Nobela prēmijas.