Kā pētījuma veicējiem atzinušas vairāku valstu varasiestādes, Nigērijas islāmistu sektai Boko Haram ir aizvien ciešāka saikne ar starptautiskās teroristu organizācijas Al Qaeda atzaru Ziemeļāfrikā.
Boko Haram rīkotajos uzbrukumos pērn Nigērijā dzīvību zaudēja vairāk nekā 500 cilvēku, bet vēl vairāk nekā 250 cilvēki nogalināti jau šogad.
Ziņojums izskatīts ANO Drošības padomē. Tā tapšanas laikā ANO pārstāvji tikušies ar reģionālo valstu amatpersonām. "Apmeklēto valstu valdības norādīja, ka, neraugoties uz centieniem kontrolēt savas robežas, Sāhelas zonā no Lībijas nelegāli tiek ievests liels daudzums ieroču un munīcijas," teikts ziņojumā.
No Lībijas izvesti granātmetēji, zenītložmetēji, triecienšautenes, munīcija, granātas, sprāgstvielas un mazkalibra zenītlielgabali, kas uzmontēti uz spēkratiem. Pie nemierniekiem, domājams, nonākušas arī raķetes "zeme-gaiss" un rokas zenītieroči MANPADS, secināts ANO ziņojumā.
ANO īpašais sūtnis Lībijā Īans Mārtins gan uzskata, ka Lībijā pazudušie MANPADS krājumi no valsts nav izvesti.
Dažas valstis tikmēr pieļauj, ka ieročus Sāhelas zonā ieveduši Lībijas armijas karavīri vai algotņi, kas karoja bijušā līdera Muamara Kadafi spēku pusē.
Atsevišķas valstis pat secinājušas, ka Rietumāfrikā pieaudzis ieroču tirdzniecības apjoms. "Daļa ieroču, iespējams, ir paslēpta tuksnesī un tiks pārdota teroristu grupējumiem, piemēram, Al Qaeda islāma Magrebā, Boko Haram un citiem noziedzīgajiem grupējumiem," teikts ANO ziņojumā.
Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks Lins Pasko Drošības padomei norāda, ka Lībijas jaunā valdība uzskata - daudzas ar ieročiem un Sāhelas zonu saistītās problēmas sākās jau tad, kad pie varas vēl bija Kadafi. "Dažas problēmas ir tieši saistītas ar Kadafi režīma gāšanu Lībijā, taču valsts amatpersonas uzsver, ka lielākā daļa problēmu ir ilgstošas," skaidro Pasko.
Arī Lielbritānijas, Francijas un ASV diplomāti piekrīt uzskatam, ka šīs problēmas pastāvēja jau pirms Lībijas pilsoņu kara.
Turpretī Krievija, kas asi kritizējusi NATO misiju Lībijā, uzskata, ka organizācijas jaunākais ziņojums vērš uzmanību uz problēmām, ko izraisīja NATO spēku iesaistīšanās krīzes risināšanā.
Kā skaidro Krievijas sūtnis Aleksandrs Pankins, ziņojums atklāj "Lībijas krīzes patiesās sekas, patieso apmēru, kas tikai tagad nāk atklātībā, un tas rada nopietnu apdraudējumu drošībai un stabilitātei visā reģionā." Maskava bija jo īpaši nobažījusies "par nekontrolēto ieroču izplatību Lībijā un ārpus tās robežām", atzīst Pankins.
Tikmēr ANO ziņojumā secināts, ka Nigērija nav vienīgā valsts, kuru satrauc Boko Haram darbības. Šis grupējums savu darbību izvērš arī Nigērā. Atsevišķu valstu valdības uzskata, ka Boko Haram biedri no Nigērijas un Čadas 2011.gadā pērn tikuši apmācīti Al Qaeda nometnēs Mali.
"Lai gan Boko Haram teroraktus galvenokārt rīko Nigērijā, septiņi grupējuma biedri arestēti Nigērā, no kurienes tie plānoja nokļūt Mali," teikts ziņojumā. Pie aizturētajiem nemierniekiem atrasti materiāli ar sprāgstvielu pagatavošanas pamācībām, propagandas skrejlapas un zināmu Al Qaeda kaujinieku kontaktinformācija. Al Qaeda saistība ar Boko Haram "aizvien vairāk satrauc reģiona valstis," secina ANO.