Šāda dzīvošana "uz koferiem" ne vien prasa lielas izmaksas, jo deputātu, palīgu un tulku pārvietošanās starp abām mītnēm gadā izmaksā 180 miljonus eiro, neskaitot abu mītņu uzturēšanu, bet arī rada ne mazums neērtību, atstājot iespaidu gan uz pašsajūtu, gan darba spējām.
Dienas aptaujātie EP deputāti atklāj vairākus iemeslus, kāpēc Strasbūras darba nedēļas tuvošanās viņiem ikreiz liek smagi nopūsties - gana neērts ir piecas stundas garais pārbrauciens no Beļģijas sirds Briseles uz Strasbūru, kas atrodas uz Francijas un Vācijas robežas. Turklāt pati pilsēta ar viesmīlību neizceļas - viesnīcnieki plenārsēžu nedēļā dubulto pakalpojumu cenas, jo pieprasījums ir augsts. Rezultātā hosteļa tipa numuriņi maksā tikpat, cik citās pilsētās četrzvaigžņu apartamenti. Jāņem vērā, ka apmešanās vietu uz plenārsēžu laiku bez EP deputātiem un dažādu ES iestāžu darbiniekiem meklē arī dalībvalstu žurnālisti un pārstāvniecību amatpersonas. Vēl deputāti atklāj, ka pēc garā ceļa Strasbūrā jābūt gatavam saspringtam grafikam - darba cēliens parasti sākas no rīta un debates mēdz ieilgt līdz pat vienpadsmitiem vakarā. Daudzi parlamentārieši gan atzīst, ka, ja būtu jāizvēlas starp Briseli un Strasbūru, no dzīves kvalitātes viedokļa dotu priekšroku otrajai, jo tas ļautu dzīvot arī rokas stiepiena attālumā esošajā Vācijā.
Neviens no līdzšinējiem mēģinājumiem pārtraukt starpvalstu mētāšanos nav guvis panākumus, un arī pēdējā rezolūcija, visticamāk, noputēs arhīvos. "EP līguma pārskatīšanu var tikai aicināt, nevis iniciēt. Jebkuras izmaiņas pašreizējā sistēmā būtu jāiekļauj jaunā līgumā, kas vienprātīgi jāatbalsta visām 28 dalībvalstīm un jāratificē to parlamentiem," skaidro EP Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele. Cik EP ģeogrāfiskā izkliedētība izmaksā Latvijai? Rībele, uz to atbildot, vienīgi uzsver, ka mūsu valsts līdz šim bijusi un vēl kādu laiku būs ES budžeta tērētāja, nevis finansētāja.
Visu Kristīnas Putincevas rakstu lasiet ceturtdienas, 16.janvāra, laikrakstā Diena!