Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Aprit pirmā gadadiena kopš traģiskās zemestrīces un cunami Japānā

Japāna svētdien piemin pirmo gadadienu kopš traģiskās zemestrīces un tās izraisītā cunami, kas savā ceļā aizskaloja veselas pilsētas un aizsāka nopietnāko kodolkrīzi pasaulē kopš Černobiļas katastrofas. 2011.gada 11.marta katastrofā dzīvību zaudēja 15 854 cilvēki, bet 3271 cilvēks joprojām tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu.

Stihijā ievainojumus guva aptuveni 145 000 cilvēku. Simtiem tūkstošu cilvēku palika bez pajumtes, un aptuveni 100 000 vēl gadu pēc katastrofas mitinās pagaidu apmetnēs.

Vissmagāk katastrofā cieta Ivates, Mijagi un Fukušimas prefektūras, kur atrastas 15 308 bojāgājušo mirstīgās atliekas. Joprojām nav identificēti 478 bojāgājušie.

Kā liecina autopsiju rezultāti, vairāk nekā 90% bojāgājušo nāves cēlonis ir noslīkšana, bet ēku gruvešos dzīvību zaudēja tikai 4,2% katastrofas upuru. Saskaņā ar statistikas datiem vairāk nekā 56% bojāgājušo bija vismaz 65 gadus veci.

Lai gan pazudušo cilvēku meklēšanas darbi turpinās vēl joprojām, ik mēnesi policijai izdodas atrast aizvien mazāk bojāgājušo. Pagājušā gada aprīlī tika atrastas 3254 bojāgājušo mirstīgās atliekas, bet kopš pērnā decembra mēnesī izdodas atrast mazāk par desmit bojāgājušajiem.

Kopš traģēdijas Ivates, Mijagi un Fukušimas iedzīvotāju skaits sarucis par vairāk nekā 80 000 cilvēku. Tas skaidrojams ne vien ar lielo bojāgājušo skaitu, bet arī ar iedzīvotāju pārcelšanos uz citiem Japānas reģioniem. Vissmagāk iedzīvotāju skaita kritums skāris Fukušimu.

Eksperti brīdina - ja iedzīvotāju skaita sarukums turpināsies pašreizējā apmērā, līdz 2040.gadam Fukušimas prefektūras iedzīvotāju skaits būs samazinājies uz pusi.

Deviņas magnitūdas spēcīgā zemestrīce sākās 2011.gada 11.martā plkst.14.46 pēc vietējā laika (plkst.8.46 pēc Latvijas laika), un tā ilga aptuveni sešas minūtes. Pazemes grūdienu epicentrs atradās Klusajā okeānā vien 32 kilometru dziļumā aptuveni 72 kilometru attālumā no Ošikas pussalas.

Tā bija spēcīgākā zemestrīce Japānas vēsturē un viena no piecām spēcīgākajām pasaulē kopš 1900.gada.

Zemestrīce izraisīja katastrofālu cunami, kas brāzās pāri Japānas ziemeļaustrumu piekrastei, nodarot milzīgus postījumus. Cunami viļņa augstums sasniedza pat 40,23 metrus.

Fukušimas atomelektrostacijā pēc zemestrīces pilnībā sabojājās dzesēšanas sistēmas, kā dēļ notika kodolreaktoru serdeņu kušana un radioaktīvo materiālu noplūšana vidē, izraisot pasaulē nopietnāko kodolkatastrofu kopš Černobiļas atomelektrostacijas sprādziena 1986.gadā.

Pēc ANO aprēķiniem, zemestrīce, cunami un avārija Fukušimā kopumā Japānai radīja zaudējumus vairāk nekā 210 miljardu dolāru apmērā.

No 20 kilometru zonas ap avarējušo spēkstaciju tika evakuēti tūkstošiem cilvēku. Daudzas ģimenes, kurās aug mazi bērni, no prefektūras aizbraukušas pavisam. Atsevišķās vietās Fukušimas atomelektrostacijas apkaimē varētu tikt noteikts pastāvīgs apdzīvošanas liegums.

Tomēr, lai gan pēc katastrofas Japānas valdība solīja nopietni pārvērtēt atomenerģijas ieguves nozari, joprojām būtiskas izmaiņas šajā jomā nav veiktas.

Joprojām kodolenerģijas uzraudzības institūcijas ir Japānas Tirdzniecības ministrijas paspārnē, nevis Vides ministrijas pakļautībā, ko valdība rosināja mainīt jau pirms vairākiem mēnešiem.

Kopš Fukušimas avārijas tikai divās spēkstacijās uzbūvētas augstākas cunami aizsargsienas. Viena no šīm spēkstacijām ir Fukušima.

Katastrofas brīdī pie Fukušimas atomelektrostacijas uzstādītās cunami aizsargsienas augstums bija seši metri, bet spēkstaciju sasniedza 9,75 metrus augsts cunami vilnis. Tikai vienā spēkstacijā kopš katastrofas uzstādītas tāda veida ventilācijas sistēmas, kas būtu palīdzējušas novērst ūdeņraža sprādzienus, kas būtiski saasināja kodolkrīzi.

Šobrīd tiek izvērtēta haotiskā iedzīvotāju evakuācija no radioaktīvās zonas, lai uzlabotu varasiestāžu rīcību turpmāku krīžu gadījumā, taču konkrētu uzlabojumu joprojām ir maz.

Tomēr pēc katastrofas tika slēgti reaktori, lai veiktu to drošības pārbaudi. Līdz šim gan neviena reaktora darbība nav atjaunota, un pašlaik valstī darbojas tikai divi no 54 reaktoriem. Tos pašus plānots slēgt līdz aprīļa beigām. Pagaidām nav skaidrs, kad reaktoru darbs tiks atjaunots.

Līdzās atomelektrostaciju drošības uzlabošanai Japānu joprojām sagaida arī vērienīgi atjaunošanas darbi. "Gada laikā ir paveikts milzīgs darbs," norāda Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness starptautiskās federācijas (IFRC) pārstāvis Patriks Fillers, taču uzsver, ka rekonstrukcijas darbiem un ekonomikas atjaunošanai vēl būs nepieciešami vairāki gadi.

Gādājot par cilvēkiem, kuri joprojām mīt pagaidu apmetnēs, Sarkanais Krusts pēdējos mēnešos sācis izdalīt katastrofā cietušajiem ļaudīm ikdienā nepieciešamās elektroierīces - ledusskapjus, televizorus. "Daudzi sirmgalvji jūtas apjukuši, jo viņi aizvesti prom no vietām, kurās dzīvojuši visu mūžu, daudzviet viņi tagad spiesti dzīvot starp svešiniekiem," skaidro Fillers. "Es domāju, būtu reālistiski teikt, ka cilvēki pagaidu mājās dzīvos vēl krietnu laiku, jo atjaunošanas darbu apjoms ir tik milzīgs."

Tikmēr varasiestāžu publiskotie dati liecina, ka pēc pērnā marta traģiskās zemestrīces un tai sekojošā cunami Japānā ievērojami pieaudzis pašnāvību skaits. Pašnāvību skaits mēnesī pieaudzis par vairāk nekā 20%, kas vismaz daļēji ir skaidrojams ar katastrofas ietekmi uz sabiedrību.

Pērnajā maijā sev dzīvību Japānā atņēma 3375 cilvēki, kas ir par 20% vairāk nekā šajā pašā mēnesī gadu iepriekš. Kopumā aizvadītajā gadā Japānā pašnāvību izdarīja 30 651 cilvēks. 2011.gads tādējādi kļuva par 14.gadu pēc kārtas, kad šis rādītājs pārsniedza 30 000 atzīmi.

Japānas sabiedrībā valda arī neapmierinātība ar atjaunošanas darbu gaitu. Kā liecina pirms traģēdijas pirmās gadadienas veiktā aptauja, 72% respondentu uzskata, ka atjaunošanas darbos gūts neliels progress vai arī progresa nav vispār. Turklāt 83% respondentu pauduši pārliecību, ka kodolkrīzes seku novēršanas darbi nav noritējuši veiksmīgi.

Laikā, kad tūkstošiem japāņu joprojām nespēj atgūties pēc milzīgās katastrofas un sēro par zemestrīces un cunami upuriem, zinātnieki steidz brīdināt, ka Tokiju tuvākajā laikā varētu satricināt ārkārtīgi spēcīga zemestrīce, kas laupītu tūkstošiem cilvēku dzīvību.

Tokijas reģionā, kur dzīvo aptuveni 35 miljoni cilvēku, kopš pērnā marta zemestrīces tektoniskā aktivitāte pieaugusi trīs reizes. Ik dienu Tokijā un tās apkaimē tiek reģistrētas teju 1,5 zemestrīces. Taču paši Tokijas iedzīvotāji pie tā jau ir tik ļoti pieraduši, ka nepievērš tam uzmanību.

Lai arī pagājušā gada zemestrīce bija ārkārtīgi spēcīga un apturēja Tokijas sabiedriskā transporta kustību, neviena ēka Japānas galvaspilsētā nesagruva un pašā Tokijā lielu upuru nebija.

Pēc Tokijas universitātes Zemestrīču pētniecības institūta aprēķiniem, pastāv 50% iespējamība, ka nākamo četru gadu laikā Tokiju satricinās vismaz septiņas magnitūdas spēcīga zemestrīce. Kā liecina pētnieku aprēķini, ja kādas darbadienas vakarā Tokijas līča ziemeļu daļu satricinātu 7,3 magnitūdas spēcīga zemestrīce, dzīvību zaudētu aptuveni 6400 cilvēki, bet 160 000 tiktu ievainoti. Aptuveni 471 000 ēku tiktu nopostītas. Rastos 96 miljoni tonnu gruvešu, kas ir teju četras reizes vairāk nekā pēc pērnā cunami Japānas ziemeļaustrumu piekrastē.

Vairāk nekā viens miljons mājsaimniecību uz vairākām dienām paliktu bez ūdens, gāzes, elektroenerģijas un telefonsakariem. Šādas katastrofas radītie zaudējumi sasniegtu 1,45 triljonus dolāru, kas atbilst aptuveni trešajai daļai no Japānas iekšzemes kopprodukta.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits