Armēnija "ir gatava sadarboties" ar EDSO vidutāju grupas valstīm Franciju, Krieviju un ASV, "lai atjaunotu uguns pārtraukšanas režīmu", pavēstīja Armēnijas Ārlietu ministrija.
Armēnija un Azerbaidžāna iepriekš jaunu sarunu iespēju noraidījušas.
Krievijas, ASV un Francijas prezidenti ceturtdien aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Kalnu Karabahā, kā arī mudināja Armēniju un Azerbaidžānu sākt sarunas.
Kā ziņots, 27.septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Atbilstoši apstiprinātai informācijai kopš karadarbības atsākšanās konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 200 cilvēku, arī 30 civilisti.
Pastāv bažas, ka konflikts var izvērsties vispārējā karā, kurā var tikt ierautas arī ārvalstis - Turcija un Krievija. Armēnijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Azerbaidžānas armiju kaujās jau atbalsta Turcijas bezpilota lidaparāti un iznīcinātāji.
Turcija uz Azerbaidžānu pārsviedusi 4000 kaujinieku no Sīrijas, norāda Erevāna.
Savukārt Azerbaidžāna apgalvo, ka Armēnijas pusē cīnoties etnisko armēņu kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.