Tikmēr Baku apsūdzējusi Erevānu "liela mēroga militārā provokācijā".
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija otrdien paziņojusi, ka situācija uz robežas ar Armēniju ir saspringta un ka tur turpinās militārā operācija.
Ministrija informējusi, ka Armēnijas armija apšaudot azerbaidžāņu pozīcijas ar artilēriju un mīnmetējiem un ka kaujās divi azerbaidžāņu karavīri ir ievainoti.
Azerbaidžānas armija "apturēja ienaidnieku virzīšanos uz priekšu, aplenca un sagūstīja armēņu karavīru," teikts ministrijas paziņojumā.
Savukārt Armēnija uzbrukumā apsūdz Azerbaidžānu.
Armēnijas aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Azerbaidžānas armija "mēģināja izlauzties pār Armēnijas robežu austrumu virzienā," taču armēņu karavīri uzbrukumu atsituši.
Tomēr vēlāk Erevāna atzinusi, ka armēņi cietuši zaudējumus un bijuši spiesti atkāpties.
"Kauju rezultātā, kas izcēlušās pēc Azerbaidžānas uzbrukuma, starp armēņu karavīriem ir kritušie un ievainoties," pavēstījusi Armēnijas Aizsardzības ministrija.
Ministrija piebildusi, ka kritušo skaits vēl tiek precizēts un ka armēņi "zaudējuši kontroli pār divām armijas pozīcijām".
"Ņemot vērā Azerbaidžānas uzbrukumu Armēnijas suverēnajai teritorijai, mēs, pamatojoties uz pastāvošo 1997.gada līgumu starp mūsu valstīm, lūdzam Krieviju aizsargāt Armēnijas teritoriālo nedalāmību," aģentūra "Interfax" citē Armēnijas Drošības padomes sekretāra Armena Grigorjana paziņojumu.
Maskava uz Armēnijas palīdzības pieprasījumu pagaidām nav atbildējusi.
Armēnijā atrodas Krievijas militārā bāze, bet armēņu kontrolētajā Kalnu Karabahas anklāvā ir izvietoti krievu miera uzturētāji.
Pagājušā gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par pamatā armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kā rezultātā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.