Šie dokumenti, kurus bija iesūtījuši WikiLeaks informatori, glabājās uz vietnes serveriem, lai, atbilstoši WikiLeaks stratēģijai, tiktu pakāpeniski publiskoti iespējami piemērotākā brīdī. D. Domšaits-Bergs paņēma dokumentus līdzi, kad 2010. gada septembrī domstarpību ar Dž. Asanžu dēļ pameta WikiLeaks.
D. Domšaits-Bergs precizēja, ka iznīcinājis dokumentus tādēļ, ka baidās – Dž. Asanžs var "iegāzt" tos piešķīrušos informatorus. WikiLeaks vadītājs neattiecās pret arhīvu tik piesardzīgi, kā tas bija nepieciešams, piebilda D. Domšaits-Bergs.
Starp iznīcinātajiem dokumentiem ir potenciālo teroristu, kuriem liegta iekāpšana pasažieru lidmašīnās ASV teritorijā, "melnais saraksts", ziņas par aptuveni 20 ultralabējo organizāciju darbību, kā arī aptuveni pieci gigabaiti datu par Bank of America, precizē The Financial Times.
Pirms tam WikiLeaks pārstāvji paziņojumā, kas 20. augustā tika publicēts interneta vietnē WL Central, apgalvoja, ka vairākkārt lūguši D. Domšaitu-Bergu atdot arhīvu, tomēr viņš atsacījies to darīt un draudējis nodot dokumentus WikiLeaks konkurentiem, ja viņu apsūdzēs sabotāžā. Daļu līdzi paņemtās informācijas viņš arī nodevis trešajām pusēm, šādi nodarot vietnei zaudējumus, teikts paziņojumā.
D. Domšaits-Bergs aizgāja no WikilLeaks 2010. gada septembrī, pēc strīda ar projekta vadītāju Džulianu Asanžu. 2011. gada janvārī viņš palaida WikiLeaks analogu vācu valodā ar nosaukumu OpenLeaks, bet februārī Vācijā izdeva grāmatu ar nosaukumu " WikiLeaks no iekšienes. Mans laiks pasaules bīstamākajā vietnē", kurā aprakstīja savu darbu Dž. Asanža projektā. Grāmatas lappusēs Dž. Asanžs atainots ne pašā labvēlīgākajā gaismā, piemēram, apsūdzot viņu cietsirdīgā attieksmē pret dzīvniekiem.