Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Asiņainā desmitgade joprojām šķeļ ķīniešus

Šajās dienās aprit 50 gadu, kopš sākās viens no asiņainākajiem posmiem Ķīnas vēsturē – kultūras revolūcija. Ķīnas Tautas Republikas izveidotāja Mao Dzeduna iekustinātais politiskais un sociālais process, kura mērķis bija padarīt Ķīnu par «komunisma bāku», noveda pie milzīgas traģēdijas, kuras rezultātā valsts izvēlējās attīstības ceļu, kas veda pilnīgi pretējā virzienā, nekā bija iecerējis "dižais vadonis". 
Ķīnas pašreizējie vadītāji izvairās publiski runāt par kultūras revolūciju, valstī nenotiks oficiāli pasākumi, lai pieminētu vienus no tumšākajiem notikumiem ķīniešu nācijas vēsturē. Ķīnas sabiedrībā joprojām valda dziļa nevienprātība saistībā ar to, kā vērtēt kultūras revolūciju.

Daudzi vēsturnieki par kultūras revolūcijas sākumu uzskata 1966. gada 16. maiju, kad Ķīnas Komunistiskās partijas vadība publicēja dokumentu, kurā tika apgalvots, ka partijas iekšienē esot iefiltrējušies kontrrevolucionāri "revizionisti", kuri plānojot izveidot "buržuāzijas diktatūru".  

Revolūcijas mērķis bija nostiprināt Mao Dzeduna un viņa tuvāko sabiedroto varas pozīcijas, kas bija nopietni saļodzījušās pēc tam, kad izgāzās Ķīnas valdības 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā īstenotā Lielā lēciena politika, kuras nolūks bija strauji industrializēt valsti. Šis sociālekonomiskais eksperiments izraisīja plašu badu un nonāvēja vairākus desmitus miljonu ķīniešu. 

Partijas vadība sāka masīvu propagandas kampaņu, lai radītu Mao Dzeduna personības kultu un mobilizētu miljoniem ķīniešu. Sākās izrēķināšanās ar Mao Dzedunam tuvākajam lokam nevēlamām partijas augstākā ešelona amatpersonām, inteliģenci, kultūras un izglītības darbiniekiem. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas un svētvietas. Valsts noliedza jebkādu ārvalstu ietekmi, Ķīnā pieauga ksenofobija.

Miljoniem skolēnu, studentu un strādnieku iesaistījās tā dēvētās Sarkanās gvardes (hunveibini) vienībās, lai cīnītos pret "buržujiem" un "imperiālistiem". Ķīnu pārņēma asiņainas vardarbības vilnis, jo Mao Dzeduns drošības iestādēm pavēlēja neiesaistīties Sarkanās gvardes darbā. Nereti bērni nogalināja savus vecākus, jo tie bija atļāvušies izteikties kritiski par valsts vadību. 

1968. gada beigās Mao Dzeduns aptvēra, ka revolūcija vairs nav kontrolējama. Miljoniem gados jaunu pilsētnieku, viņu vidū bija arī pašreizējais Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, piespieda doties strādāt uz laukiem, daudziem no viņiem liedzot iegūt izglītību. Sabiedriskās kārtības atjaunošanā iesaistīja armiju, Ķīnā faktiski ieviesa militāro diktatūru, kas ilga līdz 1971. gadam. 

Pēc dažādām aplēsēm kultūras revolūcijā, kas noslēdzās līdz ar Mao Dzeduna nāvi 1976. gada 9. septembrī, dzīvību zaudēja no 500 tūkstošiem līdz diviem miljoniem ķīniešu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits