Varbūt tas ir iemesls, kādēļ tik neliels atbalsts ticis sniegts V. Janukoviča galvenajai politiskajai konkurentei, bijušajai Ukrainas premjerministrei Jūlijai Timošenko, kura atrodas izmeklēšanas izolatorā Kijevā. Rietumukrainas iedzīvotāji ir neapmierināti ar politisko vidi, jo divdesmit gadu laikā kopš neatkarīgas Ukrainas valsts izveidošanas vēl neesot bijis politiķu, kas domātu par valsts un iedzīvotāju interesēm. Provincē vēlētos redzēt daudz lielāku valsts atbalstu ikdienā, lai gan uz to pārlieku necer. Katras ģimenes izdzīvošana esot pašu tās locekļu privāta lieta. Rietumukraiņi sevi uzskata par strādīgiem un aktīviem cilvēkiem, tādēļ daudzas ģimenes nodrošina iztiku arī ar lauku darbiem, bet prāvs skaits jaunu cilvēku strādā ārzemēs - galvenokārt Rietumeiropā. Šo cilvēku svešumā nopelnītā nauda ir nopietns ieguldījums Ukrainas budžetā.
Par spīti ekonomiskajai krīzei un niecīgajam kultūras budžetam, pēdējā gada laikā sekmīgi norisinājušies restaurācijas darbi lepnākajā pilsētas objektā - 1492. gadā uzceltajā poļu kņazu Ostrožsku pilī. Kopā ar aizsardzības nocietinājumiem, ko vēlākajos gadsimtos nav izdevies ieņemt nevienam iekarotājam, pils kļuvusi par apskates vērtu vēstures objektu. Pils kompleksa direktora vietniece Nadija Ļubecka Dienai ar lepnumu pastāstīja par sadarbību ar līdzīga vēstures objekta darbiniekiem Polijas pilsētā Gņevā. Sāktā sadarbība esot labs ieguldījums divu tautu - ukraiņu un poļu - draudzības stiprināšanā, un esot sākusies Dubno pils integrēšanās Eiropā.
Par to, ka Ukrainai ejams ceļš uz Eiropas Savienību, te nešaubās, lai gan dzirdams arī viedoklis, ka Eiropai Ukraina neesot vajadzīga. Dažu kilometru attālumā no pilsētas esošā Ploskas ciema fermeris Mikola Ženevskis, kurš bieži dažādu darījumu dēļ dodas uz Poliju, ir pārliecināts par nepieciešamību pievienoties ES. Ukrainas laukiem vajadzētu dzīvot tāpat kā citās valstīs uz rietumiem, ne tā kā šeit, kur 20 gadu laikā tā arī nav izdevies panākt brīvu zemes tirgu. «Par stagnāciju divdesmit gadu laikā jāsaka paldies visām valdošajam elitēm, tiem pašiem postkomunistiskajiem politiķiem un vecajai nomenklatūrai, kas bremzējusi valsts attīstību,» teica fermeris.